Krievijas informatīvās kampaņas centieni radījuši pretēju efektu

© F64 Photo Agency

Krievijas īstenotā informatīvā kampaņa Eiropas Savienībā (ES) un Eiropā kopumā ir radījusi pretēju efektu, tā sacīja politologs Kārlis Daukšts.

Komentējot NATO izcilības centra uzdevumā Austrumeiropas politikas pētījumu centra veikto analīzi par Krievijas īstenoto informācijas kampaņu, Daukšts uzsvēra, ka Eiropai ir aktīvāk jādomā par Krievijas veiktās informatīvās kampaņas cēloņiem, piebilstot, ka tos pilnībā identificēt gan nebūs iespējams, jo Krievijas politika ir viena autoritāra cilvēka rokās.

Viņš arī norādīja, ka pētījumā nav ņemti vērā Krievijas domnīcu un pētniecības institūtu pārstāvju viedokļi, nodrošinot daudzpusēju informāciju par Krievijā notiekošo. "Neprognozējamība ievērojami apgrūtinās mūsu darbu, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka Krievija ir apjukusi - valstij nav tālāka rīcības plāna," sacīja politologs, aicinot Latviju un ES strādāt kopā. "Es gan neuzskatu, ka Latvijai būtu jāatrodas pirmajās rindās cīņā pret Krieviju," norādīja Daukšts, uzsverot, ka Latvijas rīcība būtu jāsaskaņo ar Centrāleiropas valstīm, kas arī noteikšot notikumu tālāko attīstību.

"Tomēr jau tagad varam sacīt, ka Krievijas rīcība mūs ir vienojusi vairāk nekā pirms tam. Krievijas informatīvās kampaņas mērķis bija vājināt ES dalībvalstu vienotību un sadarbību, taču noticis pretējais," uzskata politologs.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais