Kabeļtelevīziju operatoriem ir aizliegts retranslēt Krievijas TV kanālu Rossija RTR, taču gandrīz visi ignorējuši šo Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu un turpina to pārraidīt testa režīmā. Padome par šādu notikumu pavērsienu tikai plāta rokas, taisnojoties ar caurumiem likumdošanā.
Retranslācijas aizliegums, pamatojot to ar tendenciozi atspoguļotiem notikumiem, kas negatīvi ietekmē Latvijas drošības intereses, tika pieņemts 7. aprīlī – uz trim mēnešiem, kas nozīmē, ka 7. jūlijā kabeļoperatori varēs pilnīgi oficiāli atsākt rādīt Rossija RTR saviem klientiem. Tomēr uzņēmēji jau drīz pēc lēmuma stāšanās spēkā apgāja likumu ar līkumu un atsāka pārraidīt šo kanālu (tiesa, ar nosaukumu Rossija 24 jeb Planeta RTR) tā saucamajā testa režīmā un bez NEPLP retranslācijas atļaujām. Vienīgi Lattelecom bija likumpaklausīgs un ievēroja NEPLP noteikto ierobežojumu. Rezultātā – izrādījies komerciāla zaudētāja lomā, jo vairāki klienti, kam minētais kanāls bija skatītāko vidū, atteikušies no komersanta pakalpojumiem un izvēlējušies citu operatoru piedāvājumu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā sūrojās Lattelecom juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis, piebilstot, ka tiem, kas aizliegumu neievēroja, nekāds sods nav ticis piespriests. «Vajag būt tā, ka pārkāpēji tiek saukti pie atbildības, bet šobrīd tas viss atstāts labas gribas zonā. Galu galā tas veicina tiesiskās vides nonivelēšanos. Ja turpmāk ko tādu lemj, nepieciešami uzlabojumi likumā un normatīvos, citādi tam ir maza jēga,» norādīja T. Meisītis.
NEPLP pārstāvis Ivars Zviedris atzina, ka liela problēma esot tieši šis testa režīms, ko operatori izmanto, lai gan normatīvajos aktos tas nav atļauts. Lai sodītu kādu, padomes rokas esot par īsām, un visgrūtāk esot cīnīties ar tiem komersantiem, kas atrodas puspelēkajā zonā (aptver ap 300 000 mājsaimniecību). Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls gan piezīmēja, ka faktiski jau ne tikai Rossija RTR, bet vēl 22 programmām Krievija ir atslēgusi kodēšanu, tāpēc tās bez problēmām uztveramas no satelīta, līdz ar to tādi ierobežojumi ir tikai labās gribas parādīšana. Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece, izvērtējot situāciju, gan izteica bažas par NEPLP rīcībspēju un tās priekšsēdētāja Aināra Dimanta, kurš uz sēdi nebija ieradies (atrodas ārzemēs), atbildīgumu. Arī vairāki klātesošie mudināja padomes locekļus būt mērķtiecīgākiem un enerģiskāk cīnīties pret šādu patvaļu, un pēc iespējas ātrāk sasaukt ārkārtas sanāksmi, kā arī ciešāk sadarboties ar Iekšlietu ministriju.