Pārbēdzēju vilni neprognozē

Priekšvēlēšanu laiks parlamentā tradicionāli ir bijis zīmīgs ar politiķu staigāšanu, kad, uzrūgstot iekšpartejiskiem konfliktiem, neapmierinātie deputāti sāk mainīt partijas un uzskatus. Tiesa, šogad visas būtiskākās rokādes jau esot notikušas un jaunu pārbēdzēju vilni partijas neprognozē.

Aptaujātie Saeimas frakciju vadītāji norāda, ka dziļu domstarpību vai neapmierinātības nevienā no parlamentārajām grupām vairs nav un visi kolēģi, kuriem bijusi vēlme mainīt partejisko piederību, to jau esot izdarījuši. Tādējādi priekšvēlēšanu laiks Saeimas frakcijās prognozēts mierīgs un bez iekšējām domstarpībām.

Šampanieti vēl nevar dzert

Pirmās vēlēšanu gada vēsmas Saeimā bija jūtamas jau pagājušā gada rudenī, kad gados jaunais, ambiciozais Vladimirs Reskājs pameta Saskaņas centra frakciju, lai pievienotos ekspremjera Einara Repšes jaunveidotajam spēkam. V. Reskājs neslēpa, ka vēlas straujāku karjeras izaugsmi, nekā viņam spēj piedāvāt nosvērtais Saskaņas centrs. Tomēr, riskējot uz visu banku, V. Reskājs šampanieti, visticamāk, dzers ne tik drīz, kā viņam būtu gribējies, jo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās E. Repšes partija ieguva tikai 2,12% un nav indikāciju, ka 12. Saeimas vēlēšanās šim spēkam klāsies labāk.

Pērnā gada nogalē pēc virknes – arī privātu – konfliktu savai partijai vairs nejutās piederīgas arī Saeimas deputātes Inga Vanaga un Inga Bite, kuras Reformu partiju nomainīja pret brīvo deputātu soliņu un vēlāk arī pret vietu Latvijas Reģionu apvienības sarakstā. Arī šīs abas politiķes strauju karjeras uzrāvienu nav piedzīvojušas, jo EP vēlēšanās reģioni ieguva 2,49% un parlamenta vēlēšanās apvienībai netiek prognozēts labāks rezultāts.

Trešais lielo pārmaiņu vilnis Saeimu pāršalca maijā, kad kuluāros sen zināmais fakts par bankrotējušās Reformu partijas apvienošanos ar Vienotību tika izteikts oficiāli. Tam šobrīd seko tehniska abu partiju saplūšana, kur katram reformistam ir brīva izvēle – aiziet vai apvienoties.

Loģiska rokāde

Lēmumu pamest Vienotību tikko ir pieņēmuši Saeimas deputāti Andris Buiķis, Inguna Rībena un Janīna Kursīte. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sarunā ar NRA apgalvo, ka visu šo politiķu rokāde esot bijusi loģiska un nesāpīga, jo, piemēram, nacionāli radikāli noskaņotās I. Rībenas aiziešana esot bijusi: „tikai laika jautājums.” Tikmēr kuluāros baumo, ka J. Kursīte mainījusi politisko orientāciju, jo nejutās novērtēta un nav bijusi pārliecināta par stabilu vietu Vienotības vēlēšanu sarakstā.

Olšteins un Siliņa nekandidēs

Viens no pēdējiem neskaidrajiem jautājumiem par potenciālo partejisko piederību bija saistīts ar Saeimas neatkarīgo deputātu grupu, kas savulaik izveidojās, vairākiem Reformu partijas deputātiem pametot jaunveidoto frakciju. Taču šobrīd arī te ir salikti visi punkti virs i.

Neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka viņš 12. Saeimas vēlēšanās nekandidēs un jaunu partiju nemeklēs. «Man dzīvē būs citi izaicinājumi. Tikko esmu nokārtojis zvērināta advokāta eksāmenu un, visticamāk, darbošos šajā jomā,» pauda K. Olšteins. Līdzīga karjeras attīstība varētu būt arī neatkarīgo deputātu grupas pārstāvei Elīnai Siliņai. «Sarunas ar kādu konkrētu partiju neesmu uzsākusi, jo vēl neesmu līdz galam definējusi savus nākotnes plānus. Domāju, ka vēlēšos palikt publiskajā pārvaldē, taču šaubos, vai tas būs parlaments. Darbs Saeimā ir pārāk saskaldīts, jo deputātam ir jāorientējas daudzos jautājumos, taču nevienā – dziļi un līdz detaļām. Mani daudz vairāk saistītu darbs izpildvarā, kur jābūt atbildīgam par vienu lietu un kur var redzēt konkrētus sava darba augļus,» klāstīja politiķe.

Tikmēr nākotnes plāni ir zināmi neatkarīgo deputātu grupas pārstāvjiem Gunāram Rusiņam, Jānim Junkuram un Jānim Upeniekam. G. Rusiņš varētu pievienoties Nacionālajai apvienībai, savukārt J. Junkurs un J. Upenieks varētu startēt Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta.