Krievijas agresija Ukrainā ir izaicinājusi Eiropas aizsardzības arhitektūras struktūru, tā uzstāšanās laikā starptautiskajā konferencē "ES Austrumu partnerības sadarbības attīstība no kapacitātes līdz izcilībai: pētniecības, reģionālās un inovāciju politikas stiprināšana "Horizonts 2020" kontekstā" sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Viņš atzina, ka Eiropā ir izaugusi jauna paaudze, kura mieru uzskata par pašsaprotamu. "Tomēr pašreizējie notikumi ir pierādījuši, ka mums ir jāatsāk diskusija par mieru Eiropā, jo neviens no mums nebija domājis, ka 21.gadsimtā pašlaik notiekošie procesi ir iespējami," norādīja Riekstiņš.
"Runāsim skaidru valodu, Krievijas agresija Ukrainā ir izaicinājusi visas Eiropas aizsardzības arhitektūras struktūru. NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pareizi ir nosaucis Krievijas pašreizējo agresiju par lielāko draudu kopš Aukstā kara beigām. Pāris mēnešu laikā esam nonākuši citā pasaulē. Šī ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara beigām, kad kādas no Eiropas valsts robežām ir mainīta militāra spēka rezultātā. Un to ir izdarījusi Krievija, kura, esot vairāku organizāciju biedre, apliecinājusi miera un drošības nepieciešamību," norādīja vēstnieks.
Citējot Rasmusenu, Riekstiņš uzsvēra, ka sabiedrībai pašlaik ir iespēja vērot Krievijas centienus saplēst "starptautisko noteikumu grāmatu". "Krievija ir izaicinājusi Eiropas un reģiona drošību ar brutālu līguma neievērošanu. Daudzi Krievijas militārā spēka izrādīšanu 2008.gadā Gruzijā uzskatīja par izolētu incidentu, taču 2014.gada notikumi Ukrainā pierāda, ka šādi soļi ir ierasta mūsu kaimiņa politika," skaidroja Riekstiņš, piebilstot, Krievija ir demonstrējusi gatavību uzņemties politiskos riskus.
Tāpat viņš norādīja, ka Krievija pēdējo gadu laikā ir palielinājusi propagandas apmērus, paaugstinot pret NATO un starptautisko sabiedrību vērstās kritikas apmērus. "Krievija mēģina uzspiest savu viedokli par Ukrainā notiekošo, taču tas nav nekas jauns," skaidroja Riekstiņš. "Krievija jau iepriekš ir izplatījusi puspatiesu informāciju un falsifikāciju. Krievijas maigā vara ir destruktīva."
"Taču esmu gandarīts, ka NATO izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos Latvijā pašreiz pievērš pastiprinātu uzmanību Ukrainas krīzes analīzei. Pirmais seminārs, kas būs veltīts šai tēmai, jau nākamnedēļ norisināsies Rīgā," atklāja Riekstiņš.
Viņš arī uzsvēra, ka, par spīti Krievijas apgalvojumiem, ka NATO cenšas izolēt Krieviju, NATO vairākas reizes ir mēģinājusi uzlabot attiecības ar Krieviju, lai sadarbotos, nevis konfrontētu. "Sabiedrotie turēja savus solījumus, kamēr Krievija izmantoja militāru spēku pret tiem."
LETA jau ziņoja, ka no 12.jūnija līdz 13.jūnijam Rīgā notiek Latvijas Universitātes (LU) Žana Monē Izcilības centra rīkotā starptautiskā konference "ES Austrumu partnerības sadarbības attīstība no kapacitātes līdz izcilībai: pētniecības, reģionālās un inovāciju politikas stiprināšana "Horizonts 2020" kontekstā", kurā skatīs Eiropas partnerības ar Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu aktualitātes un tās izaicinājumus.
Konferences dalībnieki sekos līdzi svarīgākajām trešā Austrumu partnerības samita, kas notika Viļņā 2013.gada 28.novembrī un 29.novembrī, tēmām Eiropas pētniecības zonas un Austrumu partnerības ceļa kartes kontekstā. Tāpat apskatīs tēmas, kas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) pašreizējo politiku attiecībā uz Austrumu partnerības iniciatīvām un ES pētniecības, reģionālās un inovāciju politikas nākotnes plāniem un kopīgu vērtību un labo prakšu apmaiņas iespējām starp dažādām dalībvalstīm, Austrumu partnerības valstīm un citiem globāliem partneriem.
Konferencē piedalīsies eksperti no Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu institūcijām, zinātnes un pētniecības institūciju pārstāvji, Žana Monē EK programmas profesori no partneruniversitātēm, politikas veidotāji, kā arī tie, kuri interesējas par ES politikas starptautiskajām dimensijām un sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm.