Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) apšauba Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba kvalitāti. To viņa šodien atzina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Straujumas rīcībā esot aptaujas dati, kas liecinot par to, ka KNAB zaudē sabiedrības uzticību. Viņai esot bažas par klasificētas informācijas uzturēšanu šajā iestādē, darbinieku atbrīvošanu un atjaunošanu u.c.
Viņai šķiet nepieņemami, ka pēdējā laikā izskan informācija tikai par KNAB personālvadības jautājumiem, nevis par paveikto korupcijas apkarošanā.
Jau ziņots, ka Straujuma nolēmusi rosināt izveidot komisiju, kas izvērtēs KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbilstību ieņemamam amatam.
Straujuma žurnālistiem paziņoja, ka viņa piedāvās valdībai lemt par šādas komisijas izveidošanu. Pamats komisijas izveidošanai un Streļčenoka vērtēšanai esot vispārējie vadības principi - viņa atbilstība ieņemamam amatam.
"Ar to es gribu noņemt jebkādas politiskās spekulācijas, ka valdības vadītājs ietekmē KNAB," iepriekš skaidroja Straujuma.
Viens no iemesliem, kāpēc Straujuma uzskata, ka būtu jāizvērtē Streļčenoka atbilstība amatam, ir tiesas lēmums atcelt Streļčenoka piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei.
Viņasprāt, cilvēkiem, kuri nav saistīti ar politiku, ir jāizvērtē, vai Streļčenoks kā vadītājs rīkojas atbilstoši.
Komisiju varētu vadīt vai nu ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, vai kāds virsprokurors.
Jau ziņots, ka jau vairāk nekā gadu turpinās KNAB vadības konflikts. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 10.aprīlī atcēla Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata. Lai arī spriedums vēl bija pārsūdzams, Strīķe varēja jau nākamajā dienā atgriezties darbā. Tiesa arī lēma, ka KNAB Strīķei jāmaksā 5066 eiro vidējā izpeļņa par darba piespiedu kavējumu.
Kalnmeiers nesen atcēla SAB lēmumu, ar kuru KNAB biroja priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Savukārt šonedēļ Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka nesāks kriminālprocesu saistībā ar iespējamo kavēšanos izmaksāt Strīķei izpeļņu par darba piespiedu kavējumu. Iesniegumu par KNAB rīcību prokuratūrai bija nosūtījusi pati Strīķe.
Ziņots arī, ka Saeima jau savulaik atbrīvoja no amata Streļčenoka priekštečus - Normundu Vilnīti un Alekseju Loskutovu. 2011.gadā ģenerālprokurora Kalnmeiera vadītā komisija secināja, ka Vilnītis sistemātiski pieļāvis dažādus pārkāpumus un nav tos novērsis, tāpēc tā savā atzinumā ieteica izskatīt jautājumu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata.
Savukārt 2008.gada vasarā no KNAB priekšnieka amata atbrīvoja Loskutovu. Arī toreiz valdības izveidotā komisija secināja, ka Loskutovs pienācīgi nenovērtēja Valsts kontroles norādītās nepilnības un ar KNAB Slepenības nodrošināšanas nodaļu saistītos riskus, atkārtoti atliekot audita veikšanu šajā nodaļā.