Vācijas parlaments apspriež valdības priekšlikumu noteikt bargākus nosacījumus patvēruma meklētājiem no trim Balkānu valstīm - Serbijas, Maķedonijas un Bosnijas-Hercegovinas.
Ierosinātās izmaiņas paredz atvieglo patvēruma lūdzēju deportēšanu uz minētajām valstīm, kas tiktu atzītas par "drošām izcelsmes valstīm".
Pēdējos gados Vācijā būtiski pieaudzis no šo valstu pilsoņiem saņemtais patvēruma lūgumu skaits, pērn sasniedzot 22 495.
Vairums šo lūgumu noraidīti, skaidrojot, ka šajās valstīs nav plaši izplatīti vajāšanas, spīdzināšanas, vardarbības un necilvēcīgas izturēšanās draudi.
Iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs februārī norādīja, ka Balkānu valstu pilsoņi "netiek politiski vajāti, un tāpēc to pieprasījumus jāizskata ātri un nepārprotami".
Tomēr valdības iecerei ir daudz kritiķu.
Nevalstiskā kustība Vācijas Cilvēktiesību institūts jau februārī norādīja, ka nav padomāts par čigānu minoritātes aizsardzību, uzsverot, ka šīs minoritātes stāvoklis Balkānos ir katastrofāls.
Arī Vācijas "zaļo" politiķe Klaudija Rota šodien intervijā telekanāla ARD rīta programmā kritizēja valdība ieceri un pauda pārliecību, ka Serbiju, Maķedoniju un Bosniju-Hercegovinu nevar uzskatīt par drošām valstīm visām etniskajām grupām.