Lembergs: "Nekad nav par vēlu atgriezties pamatskolā, arī deputātam Lejiņam"

Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs sniedzis savu atbildi Saeimas deputāta Ata Lejiņa aizvakar publicētajam komentāram "Vai Puzes hercoga beigu sākums?"

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, arvien aktīvāki publiskajā diskusiju telpā kļūst esošie Saeimas deputāti. Priekšvēlēšanu sacensībā svarīga nav vēstījuma kvalitāte, bet gan iemesls – lai tik par kaut ko varētu izteikties. Deputāta Ata Lejiņa analītiskās un prognozēšanas spējas nekad nav bijušas teicamas, tāpēc varbūt frakciju iekšējā disciplīna parlamenta balsojumos nav nemaz tik slikta prakse, vismaz daļu Saeimas pieņemto lēmumu pasargājot no atsevišķu deputātu (ne)kompetences. Deputāts Lejiņš, lūk, ir izpētījis vēlēšanu rezultātus Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Ventspilī un izdarījis fundamentālu secinājumu, ka ZZS negaidīti sliktie rezultāti Ventspilī esot pirmie nopietnie vēstneši Lemberga beigu sākumam. Ventspilī pārliecinošu uzvaru guvusi Vienotība (37,43%), kam seko Nacionālā apvienība (18,75%) un tikai trešā esot ZZS (17,03%), analizē deputāts (Vai Puzes hercoga beigu sākums?, www.delfi.lv 05.06.2014).

Ar deputāta Lejiņa analītiskajām un prognozēšanas spējām es saskāros jau iepriekš, citu darbības jomu sakarā. 2011. gadā, kad Ventspilī pieteicām pilsētas mārketinga kampaņu Valsts valstī ar nu jau populārajiem ventiem, Lejiņš iesmēja: Laikam širmis aizbraucis. ... pilnīgs ku-kū (www.db.lv, 07.10.2011). Rezultātā šī kampaņa Eiropas un pasaules visprestižākajos mārketinga festivālos 2013. gadā ieguva visaugstākās godalgas un kā pirmā kampaņa no Latvijas ierindojās 2.vietā pasaules prestižā Holmes Report ikgadējā pētījumā (2013 Global Creative Index), kas uzskaita veiksmīgākās kampaņas mārketingā pēc to iegūto starptautisko godalgu skaita.

Politiskajā konkurencē šādas apšaubāmas kvalitātes līmeņa spriestspējas ir pat izdevīgas, izņemot lēmumus, kuri attiecas uz visu valsti un tās iedzīvotājiem. Bet ja nu tomēr mēs izdarītu izņēmumu un paskatītos uz EP vēlēšanu rezultātiem vairāku periodu kontekstā, tad mēs uzzinātu, ka 2009. gada EP vēlēšanās par ZZS Ventspilī nobalsoja vien 4,12% vēlētāju, kas ir par 12,91 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gada EP vēlēšanās – tātad 4 reizes vairāk nekā 2009. gada EP vēlēšanās. Tajā pašā dienā pašvaldību vēlēšanās par politisko partiju Latvijai un Ventspilij nobalsoja 59,96 % ventspilnieku, bet 2013. gada pašvaldību vēlēšanās – 69,44%.

Mēdz jau teikt, ka saprašana ir kā Dieva dota dāvana – tā vai nu ir, vai nav. Tomēr atgriezties pamatskolā un atsvaidzināt zināšanas pamatprasmēs, spēju analizēt vairāk nekā 3 ciparus un tos vēl interpretēt nekad nav par vēlu.