"Lielā septiņnieka" jeb G7 valstu līderi trešdien Briselē apsvērs turpmākos soļus Ukrainas krīzes sakarā, laipojot starp spiediena pastiprināšanu pret Krieviju un dialoga veicināšanu starp Maskavu un Kijevu.
Briselē G7 formātā tiekas Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi, kā arī Eiropadomes un Eiropas Komisijas prezidenti.
Šī ir pirmā reize, kad ES rīko samitu, un pirmo reizi tas notiek Briselē.
Sākotnēji bija paredzēts, ka jūnija sākumā Krievija Sočos uzņems G8 samitu, taču plāni tika mainīti pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas. G7 līderi samitā Hāgā 24.martā izlēma tā vietā jūnijā tikties Briselē G7 formātā.
"Krievija ar savu rīcību automātiski izslēdza pati sevi no grupas," norādīja kāds avots diplomātu aprindās, piebilstot, ka tikai no pašas Krievijas atkarīgs, vai tā rīkosies saskaņā ar starptautiskajām vērtībām.
"Krievija var darīt vairāk, lai izvairītos no destabilizācijas, nekā dara pašreiz," norādīja avots, piebilstot, ka tas galvenokārt būtu panākams, izmantojot Maskavas ietekmi uz prokrieviskajiem separātistiem Ukrainā.
G7 samitā aprīlī pasaules ietekmīgāko valstu līderi vienojās vērst sankcijas pret Krieviju. Sagaidāms, ka Briselē izskanēs draudi piemērot vēl citus ierobežojošus pasākumus gadījumā, ka situācija Ukrainā vēl vairāk saasināsies.
Vienlaikus G7 līderi lūkosies, kā panākt dialogu starp Krieviju un Ukrainu, kur prezidenta vēlēšanās 25.maijā uzvarēja Petro Porošenko.
"Mēs esam punktā, kur prioritāte tiek dota diplomātijai un politiskiem centieniem," norādīja kāds cits diplomātiskais avots. "Prioritāte ir izmantot inerci, ko radījusi jauna prezidenta ievēlēšana."
Plānots, ka līdz ar Ukrainas krīzi G7 līderi šodien pie vakariņu galda apspriedīs arī krīzi Sīrijā, Irānas kodolsarunas, sadursmes Lībijā, Tuvo Austrumu miera procesu un spriedzi Dienvidķīnas jūrā.
Savukārt ceturtdien tiks apspriesti ekonomikas, enerģētikas, klimata un attīstības jautājumi.