Eiropas Parlamentā ievēlētais Valdis Dombrovskis var justies arī pagodināts, ka viņa tālākās karjeras laušanai tiek celti gaismā kompromitējoši fakti par viņa iepriekšējo darbību.
Pret V. Dombrovski tiek izspēlēts viņa neveiksmīgais mēģinājums kļūt bagātam tādā veidā, uz kādu valsts aparāta darboņi masveidīgi metās pirms gadiem desmit: uz sava vai radinieku vārda dabūja kredītu valstij piederošajā Hipotēku un zemes bankā, nopirka zemes gabalu un mēģināja to kaut kā apbūvēt. Firmas.lv datu bāze rāda, ka konkrētajā gadījumā Ārija Dombrovska un Indulis Bukans 2004. gada novembrī nodibinājuši SIA Land Development. Šīs personas ir V. Dombrovska sieva un padomnieces Sandras Bukanes vīrs. Firmas dibināšanas datums rāda, ka biznesa oža šiem ļaudīm nepiemīt – viņi ir spējuši tikai iekļauties bara kustībā un piedalīties nekustamā īpašuma burbuļa pūšanā, par kura rašanos V. Dombrovskis vēlāk pārmeta savam priekštecim Aigaram Kalvītim. Glābējs nav bijis arī firmas īpašnieku izraudzītais SIA vadītājs Jānis Krapovskis, jo Land Development darbojās bezcerīgi lēni. Līdz nekustamo īpašumu burbuļa plīšanai firma paspēja uzsliet rindu mājas karkasu Stopiņu pagastā pie Rīgas robežas, kā arī nopirkt zemi pie Ādažiem.
Land Development bilancē firmas darbošanās ir iegrāmatota kā apmēram 200 tūkstošu latu zaudējumi, ieskaitot 20 tūkstošus pagājušajā gadā. Šādi izsaimniekots no bankas aizlienētais miljons latu, ko banka savam parādniekam piedeva. Kopā ar procentiem te varētu skaitīt pāris miljonus latu uz nodokļu maksātāju rēķina jeb 1/100 daļu no kopējās nodokļu maksātāju naudas, ko valstij nācās izlietot, lai banku uzturētu un pēc tam pārdotu darījumā, kur faktiski pārdevējs maksāja pircējam (!), nevis pircējs – pārdevējam.
Šeit atgādinātie fakti bija visiem sen zināmi, tai skaitā arī no Neatkarīgās publikācijām. Pirmais publiskais atgādinājums par tiem izskanēja mirkli pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vecie fakti tad tika iepakoti jaunā stāstā par V. Dombrovska atkāpšanos, bet faktiski – padzīšanu no Ministru prezidenta amata. To esot paveicis Valsts prezidents Andris Bērziņš, piedraudot ar V. Dombrovska ģimenes neveiksmīgā biznesa datu nodošanu atklātībā. Tas nešķita pārliecinoši, jo nekādi jauni fakti par šo biznesu atklātībā nav parādījušies līdz šai dienai. Nostāsts par V. Dombrovska padzīšanu izklausījās pēc priekšvēlēšanu cīņas elementa. Būtu gan bijis dīvaini, ja kompromitējošu, bet ne svaigu faktu pārcilāšana patiešām neļautu V. Dombrovskim iekļūt parlamentā. Tālākā notikumu gaita izskatās pēc brīdinājuma V.Dombrovskim nelīst ārā no parlamenta uz būtiskākiem amatiem. Proti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atsācis pārbaudīt, vai to nevarētu saukt par interešu konfliktu, ka valstij piederoša banka nepiedzen parādu no cilvēka ar vislielāko Latvijā iespējamo ietekmi uz bankas pārvaldnieku karjeru un labklājību. Iepriekš KNAB iespējami uzskatāmi demonstrēja, kādā interešu konfliktā tas atrodas, atrazdamies V. Dombrovska uzraudzībā. Tad bija skaidrs, ka KNAB par V. Dombrovska darījumiem neatklās neko, bet tagad var arī atklāt, ja no Briseles liks.