Daļā sabiedrības radot neizpratni un pat sašutumu par pilsoņu zemo aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās (EP), tās, pēc neoficiālas informācijas, noslēgušās ar Vienotības uzvaru.
Kaut arī pie valsts stūres esošais politiskais spēks pamatoti lepojas ar savu pieredzi un atpazīstamību Eiroparlamenta gaiteņos, iedzīvotāju skepse par mūsu iespējām nopietni ietekmēt EP un Eiropas Komisijas lēmumus atspoguļojas ne tikai zemajā vēlētāju aktivitatē, bet arī dažādu ekspertu vērtējumā.
Kaut arī EP vēlēšanu specifikas dēļ to rezultāti Latvijā tika oficiāli paziņoti tikai pusnaktī – krietni pēc laikraksta nodošanas tipogrāfijā –, jau pēcpusdienā kļuva zināmi neoficiālie rezultāti, kuri vēstīja par Vienotības uzvaru. Tai vēlētāji EP piešķīruši četrus no astoņiem Latvijai atvēlētajiem mandātiem.
Visticamāk, ka šo politisko spēku EP pārstāvēs Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis, Artis Pabriks un pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā šie politiķi atgādināja – pēc tam, kad Latvija, realizējot skarbus taupības pasākumus, izkūlās no krīzes, V. Dombrovskis Eiropā ieguvis īpašu ietekmi un uzticību.
Tomēr. Nenoliedzot faktu, ka V. Dombrovska atpazīstamības līmenis Eiropā krīzes laikā patiešām uzšāvās līdz stratosfērai, būt pārliecinātam, ka šī atpazīstamība ietekmīgo veco dalībvalstu vidū patiešām var tikt realizēta, liedz viņa partijas biedra un pašreizējā EP deputāta Kārļa Šadurska teiktais.
Proti, jautāts par izaicinājumiem un jaunievēlēto eirodeputātu galvenajiem uzdevumiem, viņš konkrētu atbildi nesniedz. Vien noskaita virkni komiteju, kurās vajadzētu darboties Latvijas pārstāvjiem un censties ietekmēt tajos pieņemamos labumus.
Viena no šādām komitejām, neskaitot Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, kurā viņš darbojas pašlaik, esot budžeta komiteja. K. Šadurskis nenoliedz, ka EP budžeta veidošanā parlamentam nav lielas teikšanas, turklāt šim sasaukumam septiņu gadu budžets jāpieņem nebūs, jo tas izdarīts jau pērn, bet EP sasaukums ilgst tikai piecus gadus, taču veikt zināmas korekcijas EP spējot.
Otrajā komitejā – Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā –, kurā viņš ir aizstājējs, darbojas arī Latvijas Krievu savienības pārstāve Tatjana Ždanoka. Tas noteicis vienu no viņa darbības virzieniem – neitralizēt T. Ždanokas kaitniecisko darbību Latvijai.
Kādam no nule kā ievēlētajiem deputātiem šis uzdevums būs jāuzņemas arī nākamos septiņus gadus, jo neoficiālā informācija liecina, ka T. Ždanoka, kas EP aizvadījusi jau desmit gadu, darbosies tajā vēl nākamos piecus.
Šajā kontekstā ļoti iederīgs ir bijušā finanšu ministra Edmunda Krastiņa, kura darbības laikā Latvija tikai gatavojās iestāties Eiropas Savienībā, paustais, ka partiju solījumiem par izdarāmajiem darbiem EP un tam, ko viņi izcīnīs Latvijai, nav nekādas vērtības. Viņaprāt, vēlētājiem arī nevajadzētu sevišķi apvainoties uz politiķiem par tukšu solījumu kaisīšanu, jo Latvijai jāsamierinās, ka tās deputāti nespēj būtiski ietekmēt fundamentālas norises.
«Nav jāuzstāda nekādi mērķi, jo mēs tos nespēsim realizēt. Latvijas deputātu galvenais uzdevums ir stāstīt par Latviju un tās interesēm, cerēt, ka kāds ieklausīsies stāstītajā. Bet gaidīt ko lielāku nav vērts,» saka bijušais ministrs, kas teicas pārzinām Eiropas institūciju darbību daudz labāk nekā dažs labs uz EP kandidējošais Latvijas politiķis.
Mazāk skeptisks ir politologs Filips Rajevskis. Viņš atgādina, ka pasauli pārņēmusī krīze mudināja Eiropu palielināt Eiroparlamenta ietekmi. Sperot pirmos soļus šajā virzienā, jaunais EP sasaukums pirmo reizi parlamenta vēsturē vēlēs Eiropas Komisijas prezidentu. F. Rajevskis uzskata, ka tas deputātiem būs vērā ņemams pārbaudījums, jo būs jāsaskaras ar veco dalībvalstu interesēm. Tomēr arī viņš atsaucas uz realitāti, ka mēs neko daudz nevaram ietekmēt, vien cerēt, ka mūsu teikto kāds uzklausīs.