Lielbritānijā vēlētāju aptaujas par balsojumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās netiek publicētas, tomēr politologiem un politiķiem ir iespēja izdarīt secinājumus, balstoties uz paralēli Anglijā un Ziemeļīrijā notikušo municipālo vēlēšanu rezultātiem.
Tie liecina, ka prognozējamos panākumus guvusi Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP), kas vēlas panākt Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Manāmi gandarītais partijas līderis Naidžels Feridžs jau prognozējis, ka valdībai būs jāmaina sava nostāja attiecībās ar ES, bet pēc tam tomēr aicinājis nesteigties notikumiem pa priekšu un sagaidīt Eiropas Parlamenta oficiālos vēlēšanu rezultātus.
Vietējo vēlēšanu rezultāti liecina, ka UKIP par 161 vietu palielinājusi savu pārstāvniecību municipalitātēs. Lai gan tas ir mazāk, nekā izdevies panākt opozīcijā esošajiem leiboristiem (par 338 vietām vairāk), N. Feridža vadītā partija, kas iekšpolitiskajā arēnā par galveno uzdevumu uzskata imigrācijas ierobežošanu, šajās vēlēšanās startējusi krietni labāk, nekā valdošajā koalīcijā esošie konservatīvie (zaudēta 231 vieta) un liberāldemokrāti (zaudētas 307 vietas). BBC aplēses liecina, ka nacionālā mērogā UKIP varētu būt saņēmusi vairāk nekā 17% balsu – tas ir vairāk nekā 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās partija ieguva 13 mandātus (pavisam Lielbritānijā ievēlē 73 deputātus). Vairāki politologi vērsuši uzmanību uz to, ka tie, kuri vietējās vēlēšanās atdevuši balsi par UKIP kandidātu, gandrīz noteikti par šīs partijas sarakstu balsojuši arī Eiroparlamenta vēlēšanās, turklāt šai listei priekšroku varētu būt devuši arī daļa no tiem, kuri vietējās vēlēšanās nobalsojuši par kādu pieredzējušāku politiķi. Citiem vārdiem sakot, UKIP panākumi Eiroparlamenta vēlēšanās varētu būt lielāki nekā vietējās.
Paužot gandarījumu par vietējās vēlēšanās sasniegto labāko rezultātu UKIP 20 gadu ilgajā vēsturē, N. Feridžs gan piesardzīgi runājis par rezultātiem Eiroparlamenta vēlēšanās. «Jāsagaida svētdienas vakars, tad jau redzēs. Es gribētu sacīt, ka visas zīmes liecina mums par labu, taču cāļus parasti skaita rudenī,» viņa sacīto citē Reuters. Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām viņš bija solījies izmantot tās par instrumentu, lai izraisītu «politisko zemestrīci», un apsūdzējis valdošo eliti vēlētāju viedokļa ignorēšanā visos jautājumos, sākot ar Eiropu un beidzot ar imigrāciju. «Zināmus satricinājumus mēs jau jūtam,» izteicies UKIP līderis, prognozējot, ka premjerministram Deividam Kameronam tagad nāksies mainīt savu politiku. «Domāju, ka viņa runas un rīcība kļūs eiroskeptiskāka,» uzskata N. Feridžs, kurš netic, ka premjeram izdosies ar ES panākt vienošanos par Lielbritānijai labvēlīgākiem dalības nosacījumiem savienībā.
Attiecībā uz savas partijas darbošanos Eiropas Parlamentā, N. Feridžs apstiprinājis, ka tā negrasās veidot aliansi ar Francijas Nacionālo fronti. Savukārt Eiropas Komisijas vadītāja amatam viņš sliecas atbalstīt sociālistu Martinu Šulcu, kurš iestājas par federālu Eiropu. «Manuprāt, Šulcs labi reprezentē to patieso virzienu, kādā dodas savienība. Britu tauta, viņu ieraugot, šausmās atsprāgs atpakaļ, un mēs viegli uzvarēsim referendumā par izstāšanos no ES,» savu nostāju skaidrojis N. Feridžs.