Pašlaik ne Saeimas, ne valdības darba kārtībā nav jautājumu, kas saistīti ar iespējamu nodokļu palielināšanu, uzsver partijas "Vienotība" priekšsēdētāja Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Viņa gan piebilst, ka ir pamats diskutēt par valstij svarīgu nozaru pienācīgu finansēšanas modeļu izstrādi.
Valdības prioritāte nemainīgi ir sabiedrības labklājība, koncentrējoties uz to, kā nodrošināt stabilu izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu. Tas ietver arī valsts finanšu un nodokļu politikas stabilitāti un prognozējamību, kas ir īpaši nozīmīgi tieši darba devējiem, par Āboltiņas pausto aģentūru LETA informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.
Apzinoties gan valsts budžeta faktiskās iespējas, gan aizvien pieaugošas nozaru vajadzības, ir pamats diskutēt par valstij svarīgu nozaru un programmu pienācīgu finansēšanas modeļu izstrādi. Tāpat valdībā aizvien tiek risināti jautājumi, kas ietver gan ēnu ekonomikas apkarošanu, gan nodokļu efektīvu iekasēšanu un iekasēto nodokļu efektīva izlietojuma nodrošināšanu, uzsver Āboltiņa.
Kā ziņots, zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā "Latvijas Avīzē" klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Vilks atzīmē, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.
Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.
Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu tuvākajos gados var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40%, uzsver Vilks. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP esot ļoti aktuāls jautājums pat pie labas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.