Ierobežota Krievijas karaspēka kustība Ukrainas pierobežā varētu nozīmēt, ka notiek gatavošanās karaspēka atvilkšanai, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
"Vakar vakarā mēs novērojām ierobežotu Krievijas karaspēka aktivitāti Ukrainas robežas tuvumā, kas varētu nozīmēt, ka dažus no šiem bruņotajiem spēkiem gatavojas atvilkt," sacīja alianses ģenerālsekretārs.
"Ir par agru teikt, ko tas nozīmē, bet es ceru, ka tas ir sākums pilna apjoma un patiesai karaspēka atvilkšanai," viņš sacīja.
"Patlaban visi iepriekš izvietotie Krievijas spēki atrodas tuvu Ukrainas robežai, un mēs novērojam Krievijas manevru turpināšanos šajā pat apvidū."
"Ja mēs redzēsim nozīmīgu, vispārēju un pārbaudāmu karaspēka atvilkšanu, es būšu pirmais, kas par to paudīs prieku."
"Tas varētu būt pirmais Krievijas solis pareizajā virzienā, izpildot savas starptautiskās saistības, īpaši ņemot vērā, ka Ukraina gatavojās svarīgām prezidenta vēlēšanām svētdien," sacīja Rasmusens.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien pavēstīja, ka karaspēks, kas uz pavasara manevru laiku atradās Ukrainas pierobežā, atgriezīsies savās pastāvīgajās dislokācijas vietās. Atbilstoši NATO aplēsēm Ukrainas pierobežā ir izvietoti 40 000 vīru lieli Krievijas armijas papildspēki.
Armijas papildspēku atrašanās Ukrainas austrumu robežas tuvumā daudzos raisa bažas, ka Maskava, kas februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, tagad grasās iebrukt Ukrainas austrumos.
Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņoja, ka no Ukrainas pierobežas karavīru un militārās tehnikas izvešana tiek veikta ar četriem vilciena sastāviem un vairākiem desmitiem lidmašīnu.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Krimu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas prezidents Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.