Karavīru epopeja iekustinājusi politiskos procesus

NATO karavīru izdarības Ventspilī, kam sākotnēji bija lokāla konflikta pieskaņa, negaidīti ir iekustinājušas gluži citus procesus. Ventspils mēra vēršanās pie NATO ģenerālsekretāra pēc atvainošanās, kā arī okupācijas termina pieminēšana ir kļuvusi par ieganstu sarežģītai politiskai intrigai.

Pirmie nosodījumu par A. Lemberga skarbo viedokli pauda ārlietu resora vadītājs un premjerministre, taču galveno politisko intrigu šim notikumam piešķīra tieši aizsardzības ministra un A. Lemberga sadarbības organizācijas, Zaļo un zemnieku savienības, līdera Raimonda Vējoņa pēkšņā vēršanās pret Ventspils mēru, nodēvējot viņa uzvedību par apdraudējumu Latvijas drošībai un vēloties iztirzāt A. Lemberga rīcību Nacionālās drošības padomē.

Mēģina prasmīgi izspēlēt situāciju

Aizkulisēs baumo, ka aizsardzības ministram un A. Lembergam jau ilgstoši ir briedis privāts konflikts, kas šobrīd ir ieguvis ieganstu. Domstarpību pamatā esot R. Vējoņa nepiepildītās gaidas par viņa virzīšanu Valsts prezidenta vai premjerministra amatam. Tāpat tiek baumots, ka R. Vējonis ir izpelnījies nepatiku no A. Lemberga par savulaik vides ministrijā pārlieku dāsni realizēto savējo projektu atbalstīšanu.

Taču neatkarīgi no iemesliem koalīcijas vadošais spēks, partija Vienotība, R. Vējoņa paziņojumus uztvēra kā signālu, ka ZZS iekšienē, iespējams, iezīmējas līderu konflikts, ko varētu prasmīgi izmantot savienības šķelšanai. Mēģinot izspēlēt situāciju, pagājušās nedēļas nogalē tika sasaukta koalīcijas partiju ārkārtas sēde, taču ātrs blitzkrieg neizdevās, jo uz šo sanāksmi neieradās neviens no ZZS līderiem, no kura varētu pieprasīt stingru partijas nostāju. Tādējādi, kamēr A. Lemberga paustais paliek viņa subjektīvais, nevis partejiskais viedoklis, tikmēr izmantot šo situāciju ZZS un tās partneru diskreditācijai neizdodas. Tā rezultātā valdošā koalīcija pagājušajā nedēļā formāli norobežojās no Ventspils domes priekšsēdētāja izteikumiem, taču pieprasīja, lai A. Lemberga partija Latvijai un Ventspilij definē konkrētu viedokli. Taujāta par iespējamo rīcību gadījumā, ja šis viedoklis nesakritīs ar koalīcijas nostāju, valdības vadītāja Laimdota Straujuma atzina: «Tad runāsim par koalīcijas sastāvu.» Kā zināms, A. Lemberga vadītajai Latvijai un Ventspilij ir līgums ar valdībā esošo ZZS. Ventspilij un Latvijai pagaidām velk laiku un valdes sēdē vēl nevienojās par konkrētu nostāju saistībā ar NATO spēku klātbūtni Latvijā, kā to bija prasījusi valdības koalīcija. Lai sniegtu atbildi par savu nostāju, partija lūgs koalīciju precīzi uzdot jautājumu.

Izskaidro viedokli

Tiesa, galvenais pārmetums, ar kuru līdz šim operēja koalīcija, t.i., okupācijas termina piesaukšana, jau ir mīkstināts. Proti, A. Lembergs pagājušās nedēļas nogalē atzina, ka savos izteikumos, iespējams, ir bijis pārāk skarbs. Ventspils domes vadītājs norāda: komentējot iespējamo NATO pastāvīgo karabāzu izvietošanu Latvijā, viņš esot apzināti lietojis vārdu «okupācija», lai pievērstu uzmanību šim jautājumam. «Kāpēc es to vārdu pieminēju? Varbūt varēja izvēlēties mīkstāku formu. Es to pateicu speciāli saasināti, lai tam pievērš uzmanību tādā ziņā, ka, ja Latvijas teritorijā atrodas svešas valsts karabāze, tad zaldātus komandē tās valsts komandieris, no kuras viņi ir. Viņus nekādā veidā nevar komandēt Latvijas komandieris. Līdz ar to Latvija pēc būtības zaudē suverenitāti attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par militārpersonām Latvijas teritorijā.»

Pirmie trauksmi cēla iedzīvotāji

Ventspils mērs turpina runāt par šā notikuma būtību, nevis politiskajām peripetijām. Pagājušās nedēļas nogalē viņš sasauca preses konferenci, kurā piedalījās arī Ventspils pašvaldības policijas vadītājs Jānis Arājs. Viņš uzsvēra: laikā, kad Ventspilī atradušies NATO karakuģi, pārkāpumu skaits pilsētā esot dubultojies. 13 reižu militāristi esot sodīti par atrašanos sabiedriskās vietās ar atvērtu alkoholisko dzērienu iepakojumiem, 10 reižu – par urinēšanu publiskās vietās. Savukārt vissmagāk cietušais karavīrs no Nīderlandes pat esot publiskā vietā atkailinājis ģenitālijas.

Policijas vadītājs arī apliecināja, ka karavīri pilsētā esot devušies civilajā apģērbā un pašvaldības policija sākotnēji pat neesot zinājusi, ka vēršas pret militārpersonām. «Pārkāpums ir pārkāpums, un mums jādara tas, kas mums jādara. Redzējām pārkāpumu un vērsāmies pret to,» atzina J. Arājs. Gan policijas vadība, gan A. Lembergs atgādināja, ka, pat būdamas brīvsolī, militārpersonas tomēr turpina pildīt dienesta pienākumus un neviens nevarot būt pārliecināts, vai smagā alkohola reibumā esošajiem karavīriem neesot bijis ieroču. Policija arī atzina, ka daži no aizturētajiem karavīriem esot bijuši tik ļoti piedzērušies, ka, nogādājot viņus uz militārajiem kuģiem, kolēģi neesot zinājuši, ko ar šiem cilvēkiem iesākt. «Tie nav vienkārši cilvēki, kuri atpūšas Ventspilī kopā ar ģimenēm. Kā var uz karakuģa atgriezties iereibis cilvēks? Kur ir garantija, ka, būdams skurbumā, viņš nesāks lietot ieročus?» sašutumu neslēpa A. Lembergs. Tāpat pašvaldības vadītājs argumentēja – pirmie, kuri sākuši celt trauksmi par armijnieku izdarībām pilsētā, esot bijuši paši ventspilnieki, kuru sašutuma pilnie komentāri bija lasāmi Ventspils mediju interneta lapās. «Kā man vajadzēja uz to reaģēt? Vai tad tā uzvedas sabiedrotie? Tas nekas, ka Latvija ir maza valsts. Kāpēc mums būtu jānolaiž sava pašcieņa zemāk par zemu?»