Uz Krievijas sniegtajām drošības garantijām neviens vairs nevar paļauties, uzskata NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Viņš šobrīd uzturas Bukarestē, kur tiek svinēta desmitā gadadiena kopš Rumānijas uzņemšanas NATO.
Alianses ģenerālsekretārs atgādināja, ka 1994.gadā, kad tika noslēgts starptautiskais līgums par Ukrainas kā valsts bez kodolieročiem statusu, Krievija kā viena no līguma dalībniecēm apņēmās atbalstīt Ukrainas suverenitāti.
Tā kā Krievija anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, Maskavas sniegtajām garantijām ticēt vairs nav iespējams.
Bukarestē Rasmusenam bija sarunas ar Rumānijas vadības pārstāvjiem, arī ar prezidentu Trajanu Basesku.
1994.gadā, kad Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem, ASV, Krievija un Lielbritānija Budapeštā parakstīja memorandu, apņemoties garantēt Ukrainas suverenitāti un robežu negrozāmību.
Krievija februāra beigās okupēja Krimu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.