Ņemot vērā, cik pārliecinošs spēj būt Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš ne pārāk garā sarunā spēja iestāstīt Valdim Dombrovskim, cik nepieciešama demisija, vienīgais ātrais veids, kā pārcirst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības strīda mezglu, ir Jaroslavu Streļčenoku un Jutu Strīķi uzaicināt uz kafiju pie prezidenta, smej politiķi. Vērtējot situāciju bez smaida, aizvien biežāk izskan viedoklis, ka birojs jāpamet abiem.
Abu KNAB vadītāju strīds ir nonācis strupceļā, jo biroja vadītāju ar Saeimas balsojumu iespējams atlaist tikai pēc ģenerālprokurora vadītas komisijas atzinuma, bet tas pērn J. Streļčenokam bija pozitīvs un viņš nav devis nekādus signālus, ka būtu gatavs atkāpties pats. Savukārt J. Strīķes atlaišana pašlaik ir iesprūdusi tiesā un darba strīdi var ieilgt gadiem.
Premjerministre Laimdota Straujuma paziņojusi, ka rīt atsevišķi tiksies gan ar biroja priekšnieku J. Streļčenoku, gan viņa vietnieci J. Strīķi, taču, zinot, ka birojs ir tikai premjerministres pārraudzībā, ir ārkārtīgi maz izredžu, ka situācija līdz Saeimas vēlēšanām mainīsies. Tam, ka saruna ar premjeri varētu ietekmēt kādu no strīdniekiem un tas labprātīgi aiziet, netic neviens, jo līdzšinējā L. Straujumas rīcība šajā situācijā bijusi pārāk bezzobaina.
«Viņa vilcinās, uzvedas ļoti neizlēmīgi. Ja viņa to nedara [nepieņem lēmumu], tad kārtībai iestādē ir jābūt. Šinī gadījumā padotajam jāpakļaujas priekšnieka prasībām, bet premjeram konkrētāk jādefinē sava nostāja,» saka Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis Valērijs Agešins, kas atbalsta J. Strīķes aiziešanu no biroja.
Savukārt Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas biedrs Kārlis Seržants uzskata, ka «pēc tiesas un taisnības no biroja vajadzētu aiziet abiem».
«.. uzskatu, ka tas ir nepietiekami šādā represīvā iestādē, kur jebkurš darbinieks ar vienu spalvas vilcienu var sabojāt dzīvi ikvienam cilvēkam. Arodbiedrība nedrīkst lemt tik būtiskas lietas. Ja ir citi nopietni darba likumdošanas pārkāpumi, tad atbildība jāuzņemas Streļčenokam,» piebilst deputāts. Viņš arī atgādina, ka šādu situāciju veicinājusi KNAB neatkarības palielināšana.
«Šī situācija rāda, ka dažādu iestāžu neatkarība ir laba līdz brīdim, kad ir laba pārvaldība, bet bez šādas pārvaldības iestāde kļūst absolūti nekontrolējama,» saka K. Seržants.
Tam, ka biroju vajadzētu pamest abiem strīdniekiem, piekrīt arī bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs, kuram savulaik, veidojot profesionālās attiecības ar J. Strīķi, krietni pabojāti nervi.
«Līdz šim biju domājis, ka jāiet tikai vienam projām, bet, situācijai attīstoties, nostiprinās pārliecība, ka jāaiziet abiem, bet tas ir problemātiski, ja neteiktu – neiespējami, jo Streļčenoku var atbrīvot tikai Saeima, pamatojoties uz komisijas lēmumu. Strīķi – tikai priekšnieks, bet tas pagaidām nav bijis veiksmīgi,» saka A. Loskutovs, kas prognozē, ja KNAB jautājumu kā karstu kartupeli viļās līdz pat Saeimas vēlēšanām.
«Abu divu atbilstība amatam ir stipri apšaubāma. Nav normāli, ka viens drošības iestādes vadītājs skrien pie arodbiedrībām risināt šos jautājumus, bet otram veidojas konflikts ar premjerministru,» lakonisks savā vērtējumā ir Saeimas Nacionālās drošības komisijas biedrs Jānis Dombrava.