Krievijai Austrumukrainā pašpasludinātās valstis nepieciešamas, lai atbalstītu Krimas ekonomiku, skaidroja politologs Kārlis Daukšts.
"Krima var "izdzīvot" tikai tādā gadījumā, ja tiek savienota ar Krieviju vai Ukrainā pašpasludinātajām valstīm," uzskata Daukšts. "Iespējams, ka tālāks mērķis ir veidot jaunu zonu līdz Odesai un Piedņestras reģionam."
Daukšts sacīja, ka ir jāsagaida Krievijas oficiālā pozīcija, it īpaši saistībā ar plānotajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām, kas plānotas 25.maijā. Viņš gan norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau esot atzinis, ka gaidāmās vēlēšanas varētu būt leģitīmas, taču vēl neesot skaidrs, kādā veidā tiks realizēts Krievijas piedāvājums sarunās iesaistīt Ukrainā jaunizveidotās neleģitīmās valstis.
"Arī [Vācijas kanclere Angela] Merkele faktiski piekritusi tam, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) līmenī varētu piesaistīt šīs pašpasludinātās valstis," sacīja Daukšts, uzsverot, ka nenoteiktības spēle starp iespējamo, vēlamo un vajadzīgo turpināsies līdz pat Ukrainas prezidenta vēlēšanām.
"Tiklīdz pie sarunu galda sēdīsies Ukrainas esošā valdība un pašpasludināto valstu pārstāvji, notiks šo vēlēšanu atzīšana. Tas ir viens no Krievijas mērķiem."
Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas beigās Maskavas atbalstītie separātisti Doņeckas un Luhanskas apgabalos sarīkoja "referendumus" par atdalīšanos no Ukrainas, un pirmdien tā dēvētās tautas republikas jau lūgušas tās uzņemt Krievijas sastāvā.
Pēc līdzīga scenārija martā Krievija jau realizēja Ukrainai piederošās Krimas aneksiju.