Latvijas radioviļņi klusībā pārkrievojas

Krievijas propagandas ierobežošana, uz trim mēnešiem apturot RTR kanāla retranslāciju Latvijā, liek pievērst uzmanību arī pārējām raidsabiedrībām. Gadiem ilgi Latvijā prettiesiski retranslē Krievijas radiostaciju saturu. NEPLP nevis likvidē situāciju, bet gan mīkstina savus dokumentus, lai legalizētu nelikumību. Tikmēr vairs neskan latviskais Radio NABA.

Pašlaik Latvijā viss FM radioviļņu spektrs ir pilnībā izsmelts: nav iespējams piešķirt jaunas frekvences standarta radioaparātiem uztveramajā diapazonā, lai tās nepārklātos ar esošajām radiostacijām. Tāpēc cīņa par frekvencēm ir nopietna: pirms gada Krievijas pilsoņi Vitālijs un Oksana Ņikitenko bija gatavi nopirkt neveiksmīgo Radio 101 ar visiem tā pusmiljonu latu lielajiem parādiem, lai tikai iegūtu frekvenci Rīgā, trīs frekvences Vidzemē un vēl vienu Liepājā. Tagad šajos viļņos skan Pirmais Biznesa Radio. Tāpēc gadījumi, kad frekvences atbrīvojas, ir reti. Ja tomēr tā notiek, būtu jāizsludina konkurss uz brīvo radio frekvenci, kurā uzvar saturiskākais piedāvājums.

Radio pazūd, vietā nāk krievi

Realitātē ir nedaudz citādi. Ir vairāki gadījumi, kad jaunā stacija, kādu laiku pastrādājusi, paziņo: tā nespējot vairs finansiāli sekmīgi darboties, tālab beigšot raidīt oriģinālsaturu un tā vietā retranslēšot svešu saturu. Tas izrādās Krievijas radiostaciju signāls, kura retranslācijai īrē Latvijas frekvences un apraides torņus. Visos gadījumos tas notiek nelikumīgi, un NEPLP to ne tikai pieļauj, bet pat aktīvi veicina.

Divi skaidrākie piemēri. SIA Fit FM 2005. gadā uz desmit gadiem ieguva tiesības uz 99,5 MHz FM frekvenci Rīgā ar norādījumu – veidot radiostaciju, kura raidīs par veselīgu dzīvesveidu. Piecus gadus tā arī bija, taču 2010. gadā ekonomiskās krīzes laikā tika mainīta licence, atļaujot programmu slēgt. Tagad frekvencē skan krievu Jevropa Plus – kaut gan frekvences izmantošanas atļauja joprojām paredz retranslāciju 0% apjomā. Šā gada 27. februārī NEPLP legalizēja notiekošo, mainot raidīšanas nosacījumus atļaujā, tuvinot tos faktiskajai situācijai, kas ir izdevīga Krievijas satura retranslētājiem. Pēc tirgus analīzes kompānijas TNS datiem, Jevropa Plus auditorija izaugusi līdz 70 tūkstošiem.

Otrs redzamākais gadījums – vēl 1999. gadā izsniegta raidīšanas atļauja SIA AD Serviss, kura beidzas šā gada 28. maijā. 88,6 MHz frekvence Rīgā nodota RADIO 88,6. Bet jau daudzus gadus šajā frekvencē skan krievu Jumor FM ar apmēram 60 tūkstošu auditoriju, kaut gan atļauja paredz retranslāciju 0% apjomā. 27. februārī NEPLP legalizēja situāciju, apstiprinot raidīšanu svešvalodā 90% apjomā (nekonkretizējot – domāts vietējais saturs vai retranslētais). Dokumentus parakstījis NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants – pārējo četru padomes locekļu parakstu uz dokumenta nav.

Tikmēr nīdē vietējos

Minētais turpinās gadiem. Retranslējamās krievu programmas netiek reģistrētas (salīdzinājumam – Latvijas tirgū virzītās satelītu un interneta televīzijas reģistrējas NEPLP), līdz ar to kontroli pār šīm radioprogrammām neveic. To, ka retranslējamo radioprogrammu var un vajag reģistrēt tāpat kā televīzijas programmas, rāda SIA RNI Radio piemērs: firma izņēmusi retranslācijas licenci britu BBC radio starptautiskās programmas pārraidīšanai FM 100,5 MHz frekvencē.

Neatkarīgā jau rakstīja, kā NEPLP un VSIA Latvijas Radio atņēma vairāk nekā desmit gadus strādājušajam studentu un jauniešu nekomerciālajam Radio NABA frekvenci, kurā skanēja lielākoties latviešu mūzika (arī tāda, kas citur neskanēja) un kur jaunie mediju darbinieki ieguva pirmo praktiskā darba pieredzi, vadot raidījumus un strādājot ēterā. Programmas sagatavošanu tehniski nodrošināja Latvijas Universitāte, no rīta ēterā darbojās nesen dibinātais Kaspara Upaciera projekts Boom FM, kas iztika ar pašu piesaistīto naudu. Skandāls izcēlās tad, kad izrādījās – pēc Radio NABA slēgšanas vairs nav kam ceturtdienās pārraidīt Saeimas sēdes.

Šobrīd NEPLP frekvenci ar ieganstu «jāveido kanāls jauniešiem pieci.lv» (iznīcinot tieši šādu jauniešu kanālu, kas strādāja jau desmit gadus) atdevusi niecīgai personu saujiņai, kura par savu mērķi stādījusi hipsteru komercpopa propagandēšanu un kas par šo darbu pamanījusies no valsts pieprasīt pusmiljonu latu nākamajiem trim gadiem. Interesanti, ka tieši šādu summu trīs iepriekšējo gadu laikā parādos uzkrāja Radio 101, kurā šie paši ārzemju komercmūzikas pazinēji strādāja pirms tam.

Kad būs konkurss?

NEPLP mājaslapā nav izsludināti nekādi konkursi, kaut gan jau drīz beigsies 88,6 MHz frekvences lietošanas termiņš Rīgā, tāpēc jau būtu jānotiek konkursam par frekvences jauno lietošanas tiesību piešķiršanu. Šādā konkursā varētu piedalīties gan bez ētera apraides palikušie Radio NABA un Boom FM raidījumu kolektīvi (pašlaik skan internetā), gan citi pretendenti. Tikmēr padome pagājušā gada beigās ir veikusi tomēr vienu izmaiņu, kas turpmāk attieksies uz visiem nākotnes konkursiem – tagad ikvienam frekvences gribētājam nāksies nolikt neatmaksājamus 750 latus jeb 1067 eiro par tiesībām piedalīties konkursā uz jebkuru no frekvencēm jebkurā Latvijas malā, neatkarīgi no tā, vai dalībnieks ir starptautisks mediju konglomerāts vai nekomerciāla studentu iniciatīva.

«Mums par šo visu neviens neko nav teicis un nav skaidrojis. Vienu dienu vēl vecajā gadā sasauca mūs visus – dažādo NABA raidījumu veidotājus Nabaklabā, un Kārlis Dagilis mums stāstīja, ka tagad viss būšot citādāk. Teica, ka daļa no mūsu raidījumiem it kā varēšot palikt arī pieci.lv ēterā, bet mums par darbu neko no viņu dabūtās valsts naudas, pusmiljona latu, nesolīja. Ne uz kādiem jautājumiem atbildēt ne Dagilis, ne kāds cits no Latvijas Radio nevarēja un nemēģināja ne tad, ne vēlāk,» notikumus aprakstīja raidījuma Metāla pasaules hronikas autors Ivars Venoms Tālkalns. «Man radās iespaids, ka mūs speciāli cenšas atstāt konkrētas un pārbaudāmas informācijas neziņā, lai mēs neko nevarētu pasākt pret šo nejēdzību!» Viņa raidījumam atrasts pagaidu raidlaiks naktī no sestdienas uz svētdienu, tāpēc viņš neizslēdza iespēju, ka NABA piedalīsies pirmajā iespējamajā konkursā uz brīvu frekvenci, lai atgrieztos ēterā. NABA ir viens no ilglaicīgākajiem nišas radio Latvijā – tas sāka skanēt 90. gadu beigās, sākumā kā Radio KNZ, vēlāk pieņemot pašreizējo nosaukumu. Tas nepārtraukti evolucionējis un pilnveidojies.

Uz Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem NEPLP neatbildēja likumā noteiktajā divu nedēļu termiņā. Padomes juriste Iveta Pelše arī nepaskaidroja, kāpēc uz šiem jautājumiem 14 dienu laikā nevar sagatavot atbildes.