Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv slinki pildās ierosmes stiprināt Latvijas militāro budžetu un izveidot Latvijā NATO armijas sauszemes karaspēka bāzi. Iespējams, atsaucība maza tāpēc, ka mūsu pašu Ādaži jau ir NATO bāze, ārzemnieku tur nekad netrūkst. Savukārt naudas jautājumu valdošā koalīcija apņēmusies risināt.
Oficiāli reģistrētais sabiedrības viedoklis šai gadījumā varētu kalpot par papildu stimulu politiķiem neaizmirst solīto, kad gribēsies izpatikt skolotājiem, pensionāriem, uzņēmējiem un citām iedzīvotāju grupām, kas ilgojas pēc dāsnāka valsts atbalsta.
Pagaidām prasību vairot militāros tēriņus visai nosacīti var dēvēt par tautas gribu. Nepilna mēneša laikā par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai parakstījušies ap 1000 cilvēku. Savukārt par NATO karabāzi līdz vakardienai bija savākts mazāk par 400 parakstiem.
Iniciatīvu iesniedzēji ir tuvākas aplūkošanas vērti. Palielināt aizsardzības izdevumus ierosina Katrīna Allikas. Viņa ir Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre, taču faktiski iniciatīvas iesniegšana tikusi apstiprināta valdē un iesniegta visas organizācijas vārdā. Šī sabiedriskā organizācija dibināta ar mērķi veicināt un reklamēt Latvijas darbošanos NATO. Tās aktivitātes finansiāli atbalsta valsts, tai skaitā caur Aizsardzības ministrijas budžetu.
Ministrija uzsver, ka nevienu nav lūgusi organizēt parakstu vākšanu, taču par atbalstu, protams, ir priecīga:
«Varam būt tikai gandarīti, ka arī Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana ir kļuvusi sabiedrībai aktuāla un iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties un paust savu nostāju.»
Otru iniciatīvu – par NATO bāzes izveidi – ir iesniedzis kāds Kārlis Gedrovics – mediju, reklāmas un sabiedrisko attiecību jomā pazīstams cilvēks. Viņa kompānija sniedz pakalpojumus arī Einara Repšes partijai, taču šie abi fakti esot pilnībā nodalāmi un iniciatīva par NATO bāzes izveidi esot jāuzskata par privātu patriotiska pilsoņa ierosmi, nevis priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu. Gedrovics stāsta, ka personiski nekādi nav saistīts ar aizsardzības lietām, taču Ukrainas notikumu iespaidā nācis pie šādas atklāsmes: kāda jēga no desmitiem tūkstošu Vācijā dislocētu ASV karavīru, ja robežvalsts esam mēs. Tāpēc jāpanāk, lai NATO valstu karaspēki tiktu pastāvīgi dislocēti Latvijā. Savdabīgi, ka arī Kārlis Gedrovics sākotnēji gribējis rosināt 2% iniciatīvu, taču, kamēr viņš domāja tekstus un vāca ilustratīvus materiālus, tikmēr iniciatīva jau bija aizņemta. Jebkurā gadījumā abu ierosmju jēga ir mudināt un bakstīt politiķus. LATO valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis skaidro, ka arī valdība mēdz ļauties populistiskiem impulsiem un ir svarīgi, lai tās uzmanība no pašlaik aktuālā aizsardzības jautājuma neatslābst.
Pagaidām, atslābuma pazīmju nav. Ministrijas sagatavotais aizsardzības nozares ilgtermiņa budžeta projekts jau atrodas Saeimā, un, kā Neatkarīgo informē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, koalīcija vienojusies likumprojektu apstiprināt. Tātad 2% no IKP līdz 2020. gadam armijai varbūt tiks.
Atliek vien jautājums, cik kvalitatīvi šī nauda tiek un tiks izlietota, bet to LATO pašlaik neanalizē. Kad nauda būs, tad arī pievērsīsies. Aizsardzības ministrija norāda, ka «2% no IKP nav tikai aritmētisks skaitlis, bet gan ietver sevī plašu aizsardzības nozares attīstības un spēju stiprināšanas plānu».
Tiesa, iepriekšējos gados aizsardzības budžetam pamanījās piezīsties visdažādāko jomu darboņi. Uz tā veģetēja sports, vides pētnieki, tika būvēti pieminekļi. Tagad šāda prakse it kā esot izskausta. Tomēr reāliem aizsardzības mērķiem naudas tāpat nepietiek. Piemēram, daudz reklamētā Zemessardze joprojām lieto izcili nekvalitatīvu mācību munīciju. Patronas vienkārši izkūst magazīnās, tāpēc komandieri ierindniekiem dod smieklīgas pavēles: «Atklāt nomācošu uguni! Tikai ātri nešaujiet!»