Vašingtona paudusi asu kritiku Maskavai par patvēruma piešķiršanu slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekam Edvardam Snoudenam.
Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs žurnālistiem uzsvēra, ka Savienotās Valstis ir "ārkārtīgi vīlušās" un grasās pārskatīt nepieciešamību septembrī rīkot ASV un Krievijas prezidentu tikšanos.
Pats ASV prezidents Baraks Obama no komentāriem pagaidām atturējies, un arī Putins nav nācis klajā ar paziņojumiem šajā jautājumā.
Snoudens ceturtdien pēc patvēruma piešķiršanas dokumentu saņemšanas atstāja Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, kur bija uzturējies vairāk nekā mēnesi, taču viņa atrašanās vieta drošības apsvērumu dēļ tiek turēta slepenībā.
Krievijas parlamenta deputāti piektdien aizstāvēja Maskavas lēmumu piešķirt Snoudenam patvērumu, norādot, ka Krievijai nav bijusi cita iespēja.
"Noslēdzot iespējas viņam doties tālāk, ASV neatstāja Krievijai citu izvēli," tviterī norādīja Krievijas parlamenta apakšpalātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs.
Jau ziņots, ka Snoudens 16.jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu par pagaidu patvēruma piešķiršanu Krievijā.
Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12.jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu.
Snoudens Šeremetjevas lidostas tranzītzonā uzturējās kopš 23.jūnija.
Snoudens nodeva britu laikrakstam "The Guardian" informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personu izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.