Gluži tāpat kā romiešu valstsvīrs Katons Vecākais katru savu uzstāšanos beidza ar paziņojumu, ka Kartāga ir jāsagrauj, Serbijas amatpersonas nepalaiž garām iespēju atgādināt, ka valsts galvenais mērķis ir iestāšanās Eiropas Savienībā.
Tiesa, ar piebildi, ka tas nenozīmē Kosovas neatkarības atzīšanu. Tehniskā sagatavošanās iestāšanās sarunu uzsākšanai jau rit pilnā sparā, bet pašas sarunas plānots sākt ne vēlāk kā nākamā gada janvārī.
«Serbija ir pilnībā gatava uzsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā,» – tā premjers Ivica Dačičs pagājušonedēļ paziņojis, tiekoties ar Lielbritānijas vēstnieku Serbijā Maiklu Dēvenportu. Ziņu aģentūra Tanjug norāda, ka tāda pati pārliecība acīmredzot valda ES valstu galvaspilsētās. Vismaz par to liecina jūlija vidū notikusī ES paplašināšanās komisāra Štefana Fīles vizīte Belgradā un viņa sacītais īpaši sarīkotā parlamenta sesijā.
Š. Fīle uzsvēris, ka Serbija jau ir sasniegusi «nenoliedzamus rezultātus, lai atbilstu ES integrācijas kritērijiem», taču uzsvēris, ka būs nepieciešamas arī turpmākas reformas. ES paplašināšanās komisārs atzinis, ka īstermiņā tās mēdz būt samērā sāpīgas, taču prakse liecinot, ka ilgtermiņā šīs reformas dod savu pozitīvo efektu. «Es domāju, ka Serbijas tauta šo pozitīvo ietekmi izjutīs jau uzņemšanas sarunu laikā un tai nebūs jāgaida brīdis, kad Serbija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti,» uzsvēris S. Fīle.
Serbijas radiostacija B92 norāda, ka sarunas būs sarežģītas un ilgas, saskaņā ar pašiem optimistiskākajiem plāniem, Serbijas pievienošanās ES notiks ne agrāk kā 2020. gadā.
«Briseles attieksme pret kandidātvalstīm pēdējā laikā ir mainījusies, tiek pievērsta daudz lielāka uzmanība, lai tajās tiktu ievēroti visi ES nosacījumi un standarti. Piemēram, Horvātijas (tā par ES dalībvalsti kļuva 1. jūlijā) sarunas par iestāšanos ilga sešus gadus – ilgāk nekā jebkurai citai kandidātvalstij. Domājams, ka tas pats attieksies uz Melnkalni, kas sarunas par iestāšanos ES uzsāka 29. jūnijā, un Serbiju,» skaidro B92. Radiostacija norāda, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta tām sarunu sadaļām, kas attiecas uz tieslietu sistēmu un cilvēktiesību ievērošanu kandidātvalstīs. Eiropas Savienība jau ir apdedzinājusies, savās rindās uzņemot Bulgāriju un Rumāniju, pirms šīs valstis bija paveikušas pietiekami daudz, lai apkarotu organizēto noziedzību un korupciju, un Brisele iepriekš pieļauto kļūmi nevēlas atkārtot. Serbijas situācija, protams, ir vēl sarežģītāka, jo ES no tās prasa normalizēt divpusējās attiecības ar Kosovu. Belgradai tas ir ļoti sāpīgs jautājums, jo lielākā daļa serbu uzskata Kosovu par neatņemamu Serbijas sastāvdaļu un partija, kas atbalstīs tās neatkarību, riskē ar to, ka tiks sodīta nākamajās vēlēšanās.
Pagājušonedēļ Eiropas Komisijā jau izstrādāts Serbijas iestāšanās sarunu projekts. Attiecīga darba grupa to gan apspriedīs tikai septembri, pēc atgriešanās no atvaļinājuma. Plānots, ka oktobrī šo dokumentu apstiprinās ES valstu ārlietu ministri, bet, vēlākais, decembrī tas tiks pieņemts Eiropas Padomē. Tas ļautu iestāšanās sarunas ar Serbiju uzsākt, kā plānots – ne vēlāk par 2014. gada janvāri, norāda Tanjug. «Mēs jau esam sākuši veidot sarunu komandu, piešķīruši tai visus nepieciešamos resursus. Taču tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst par tādiem uzdevumiem kā ekonomikas un finanšu stabilizēšana, jaunu darba vietu radīšana un investoru piesaistīšana,» uzsvēris I. Dačičs. Tanjug norāda, ka valdībai ir vēl daudz darāmā, lai pārliecinātu pilsoņus par nepieciešamību iestāties ES. Saskaņā ar Ipsos Strategic Marketing aptaujas datiem, pašlaik Serbijas iestāšanos ES atbalsta 53% iedzīvotāju.