Berluskoni gaida izšķirošo tiesas sēdi
Uz spēles ir politikas veterāna un bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni turpmākā karjera un, iespējams, arī koalīcijas valdības stabilitāte – tā šīs valsts mediji raksturo šodien ieplānoto Itālijas augstākās kasāciju tiesas sēdi.
Tā pēdējā instancē skatīs S. Berluskoni apelāciju par notiesājošo spriedumu nodokļu nemaksāšanas lietā – saskaņā ar to ekspremjeram piespriests gads cietumā un piecu gadu aizliegums ieņemt amatus valsts iestādēs. Nesenā intervijā 76 gadus vecais S. Berluskoni pašpārliecināti paziņoja, ka viņu attaisnos, taču, ja tas tomēr nenotiks, – viņš esot gatavs sēdēt cietumā.
AFP atgādina, ka šī ir tikai viena no daudzajām tiesas prāvām, kurās iesaistīts S. Berluskoni, kurš trīs reizes bijis Itālijas premjers un joprojām ir viens no pašiem ietekmīgākajiem valsts politiķiem. Viņš apsūdzēts gan korupcijā, gan nodokļu nemaksāšanā, gan sakaros ar organizētās noziedzības grupējumiem, gan nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumu izmantošanā, gan dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Dažus procesus S. Berluskoni advokātiem izdevies apklusināt, citos uzsākta šķietami nebeidzama apelāciju procedūra, un process, kuru augstākā kasāciju tiesa skatīs rīt, būs pirmais, kas beigsies ar nepārsūdzamu spriedumu.
Tā dēvēto Mediaset lietu Milānas tiesa sāka šķetināt vēl pirms septiņiem gadiem. Izmeklēšanas tiesneši, kurus S. Berluskoni, protams, apsūdzējis politiskā angažētībā un simpātijās pret kreisajiem spēkiem, uzskata, ka S. Berluskoni īpašumā esošā kompānija izvairījusies no nodokļu maksāšanas. Tās vadība izmantojusi sarežģītu ārzonās reģistrētu kompāniju tīklu, lai par acīm redzami paaugstinātām cenām iegādātos tiesības vairākos kompānijai piederošos televīzijas kanālos demonstrēt ārzemju filmas un šovus. 2012. gada rudenī pieņemtajā spriedumā, ko šā gada maijā apstiprināja arī apelāciju tiesa, norādīts, ka starpība starp patieso autortiesību cenu un to, kuru maksājusi Mediaset, palikusi ārzonās reģistrētu firmu kontos, bet kompānijas peļņa mākslīgi samazināta, līdz ar to Itālijas budžetā nav samaksāti pietiekami lieli nodokļi. «Visa šī ķēdīte beidzas pie Berluskoni, kurš vienmēr kontrolējis kompānijā notiekošo,» skaidrojusi prokurore Lora Bertole, uzsverot, ka tieši politiķis bijis patiesā labuma guvējs. Sākotnējais spriedums šajā lietā bija četru gadu cietumsods un piecu gadu aizliegums ieņemts amatus valsts iestādēs, taču spēkā jau stājusies amnestija, un pat sliktākajā gadījumā S. Berluskoni vairāk par gadu cietumā nedraud.
Lai gan Itālijā cietumsods parasti netiek piemērots cilvēkiem, kuri sasnieguši cienījamu vecumu, un viņiem tiek noteikts mājas arests, svētdien publicētā intervijā laikrakstam Libero Quotidiano (tas gadiem ilgi uzskatīts par vienu no S. Berluskoni ruporiem) bijušais premjers lepni paziņojis, ka ir gatavs sodu izciest cietumā. «Es nepiekritīšu sabiedriski lietderīgajiem darbiem, kā tāds noziedznieks, kuru nepieciešams pāraudzināt. Man ir gandrīz 77 gadi un tiesības uz mājas arestu, bet, ja mani notiesās – ja viņi uzņemsies tādu atbildību –, es iešu cietumā,» laikraksts citē S. Berluskoni sacīto. Ekspremjers arī uzsvēris, ka viņam pat prātā nenāktu rīkoties tā kā sociālistu ekspremjers Benito Kraksi, kurš, lai izvairītos no aresta par korupciju, 1994. gadā aizbēga uz Tunisiju un 2000. gadā mira trimdā.
Šajā pašā intervijā S. Berluskoni paudis pārliecību, ka tomēr tiks attaisnots. «Mani advokāti iesnieguši vairāk nekā 50 iebilžu pret sākotnējo spriedumu, bet augstākā kasāciju tiesa iepriekš jau atzinusi, ka laikā, kad notika šī iespējamā krāpšanās ar nodokļiem, es nepiedalījos kompānijas lēmumu pieņemšanā un man nebija tiešas lomas Mediaset vadībā,» sacījis S. Berluskoni. Viņš arī atkārtojis savus iepriekšējos apgalvojumus, uzsverot, ka tolaik visu viņa laiku aizņēmusi politiskā darbība un viņš vienkārši nav varējis iedziļināties tādos sīkumos kā autortiesību iegāde televīzijas kompānijām. Jāpiebilst, ka S. Berluskoni aizstāvji maksimāli centās novilcināt augstākās kasāciju tiesas sēdi, jo 1. augustā beigsies noilguma termiņš vairākām ar Mediaset lietu saistītām epizodēm, kas var atstāt iespaidu uz galīgo spriedumu. AFP norāda, ka iespēja izbēgt no notiesājoša sprieduma, izmantojot šo juridisko paņēmienu, S. Berluskoni ir vēl pašlaik – augstākās kasācijas tiesai nav noteikts termiņš lēmuma pieņemšanai, un tas var notikt arī pēc 1. augusta.
Ja augstākā kasācijas tiesa apstiprinās spriedumu, Senātam būs jābalso par senatora tiesību liegšanu S. Berluskoni. «Viņa aiziešana no parlamenta būs spēcīgs trieciens labējiem centristiem, taču tā draud arī destabilizēt premjerministra Enriko Letas koalīcijas valdību, kurā kopā strādā kreisie un labējie spēki,» norāda AFP. Lai gan pats S. Berluskoni uzsvēris, ka spriedums neatstās nekādu iespaidu uz viņa vadītās Brīvības tautas (PDL) strādāšanu valdībā, ne visus politologus šie solījumi pārliecinājuši. Jāatgādina, ka jūnijā, kad kļuva zināms, ka augstākās kasāciju tiesas sēde tiks rīkota vēl pirms 1. augusta, PDL deputāti jau sarīkoja demaršu, izjaucot parlamenta darbu. Gan bijušais senāta vadītājs Renato Skifani, gan vairākas citas augsta ranga PDL amatpersonas pavēstījušas, ka notiesājoša sprieduma gadījumā labējā partija vairs nevarēs strādāt koalīcijā. AFP gan norāda, ka valdības izjaukšana var kļūt liktenīga pašiem labējiem. Pirmkārt, pastāv iespēja, ka kreisie spēki var izveidot koalīciju ar Bepes Grillo vadīto Piecu zvaigžņu kustību. Otrkārt, ja tomēr tiks rīkotas ārkārtas vēlēšanas, jāņem vērā, ka pēc S. Berluskoni iespējamās aiziešanas no politiskās skatuves labējiem pietrūks laika, lai sagatavotu kādu pietiekami harismātisku līderi – beidzamos 20 gadus viņi vēlētāju balsis ieguvuši, pateicoties S. Berluskoni.
Konsultāciju kompānijas Teneo Intelligence vadītājs Volfgango Pikoli sarunā ar CNBC norāda, ka šo iemeslu dēļ PDL nav izdevīgi gāzt valdību un provocēt ārkārtas vēlēšanas. «Paradoksāli, bet lielākos draudus Letas valdībai tagad varētu radīt viņa paša partijas biedri no Demokrātiskās partijas. Daudzi no viņiem izteikušies, ka kreisajiem nebūtu pieņemami strādāt koalīcijā ar partiju, kuras līderis ir notiesāts,» viņš skaidrojis. Šim viedoklim piekrīt Londonas universitātes mūsdienu Itālijas vēstures profesors Džons Fūts, kurš tomēr vērsis uzmanību uz to, ka «Itālijas politikā mēdz notikt neiedomājamas lietas». «Tīkls ap Berluskoni savelkas, un man pašlaik šķiet acīm redzami, ka spriedumam jābūt notiesājošam, taču Itālijā viss ir iespējams. Un pat, ja Berluskoni nāksies nolikt senatora mandātu, tas nenozīmē, ka vienas dienas laikā viņa politiskā ietekme zudīs. Tomēr esmu pārliecināts, ka tas signalizēs par viņa politiskās karjeras pakāpenisku norietu,» skaidrojis Dž. Fūts.