Viļņas mērs Artūrs Zuoks paziņojis, ka grib par Eiropas naudu pārcelt uz sociālajiem mājokļiem čigānu ģimenes no Ķirtimu tabora, kas bieži sagādā pašvaldībai raizes gan narkotiku izplatīšanas, gan patvaļīgo elektrības pieslēgumu dēļ.
Mērs apmeklējis taboru kopā ar Viļņas apriņķa galvenā policijas komisariāta vadītāju Ķēstuti Lančinsku un energokompānijas LESTO pārstāvi Vigantu Vengali.
Kā izteicies Zuoks, pilsēta nopietni apsver iespēju taboru "izformēt", piedāvājot tām ģimenēm, kas vēlas, pārcelties uz sociālajiem mājokļiem citos galvaspilsētas rajonos.
"Pašvaldība jau tagad ierādījusi 30 sociālos dzīvokļus ģimenēm, kuras vēlas dzīvot citādi. (..) 2014.gadā no Eiropas Savienības (ES) mēs ceram saņemt speciālus līdzekļus, kas ļautu pamazām pārcelt vai izformēt taboru, piešķirot normālus mājokļus. Tikai ne jau par pilsētas un ne par Viļņas iedzīvotāju naudu, bet saņemot atbalstu no ES. Viss jau norunāts, tikai jāgaida 2014.gads," paziņoja mērs.
"Negribam izlikt visu taboru, bet tām ģimenēm, kuras vēlas dzīvot normālu dzīvi, kuru bērni mācās un vecāki par viņiem rūpējas, dot iespēju par ES līdzekļiem saskaņā ar īpašu programmu pārcelties dzīvot uz sociālajiem mājokļiem," viņš sacīja, piebilzdams, ka pagaidām neko konkrētu vēl nesolīs.
Vienlaikus Zuoks pastāstīja, ka tuvākajā laikā taborā paredzēts nojaukt trīs mājas, kas saskaņā ar tiesas atzinumu uzceltas nelikumīgi.
Pēc mēra aplēsēm, šobrīd taborā dzīvo apmēram 500 čigānu, kas pilsētai izmaksā aptuveni miljonu litu (204 000 latu) gadā, ierēķinot sociālos pabalstus, malku, bezmaksas ēdināšanu bērniem, atkritumu izvešanu un dažādus zaudējumus, ko nākas segt. Pašvaldībai pirmkārt rūp, lai tabors nepaplašinātos.
"Daļa tabora iedzīvotāju aizbrauc, ēkas paliek tukšas. Mēs gribam tās uzskaitīt un, ja tās netiek izmantotas, nojaukt. (..) Mums ir ziņas, ka Viļņā ierodas čigāni no citām ES valstīm. Mēs negribam, ka tabors tādējādi paplašinātos. (..) Bet šobrīd redzam iespējas panākt, lai tas samazinātos, jo daļa ēku stāv tukšas," viņš stāstīja.
Zuoka delegācija taborā tika sagaidīta ar neslēptu neapmierinātību un pavadīta ar kritiskām piezīmēm un lamām. Kā apgalvo tabora iemītnieki, tieši pašvaldības rīcība spiež viņus elektroenerģiju lietot nelikumīgi un tirgoties ar narkotikām.
"Jūs tik te braucat ik pa pusgadam ar žurnālistiem, filmējat, fotografējat mūs kā tādā zooloģiskajā dārzā. Bet kas mums no tā tiek? Dodiet darbu, dzīvokļus - neko nedarot, jūs paši piespiežat mūs pārdot narkotikas," viņam nopakaļ sauca kāda čigāniete. Cita iemītniece aicināja mēru iegriezties viņas mājā, lai viņš savām acīm pārliecinātos, ka viņi ar bērniem jau gadiem ilgi dzīvo bez elektrības, bet Zuoks no uzaicinājuma atteicās.
Čigānu kopienas vadītājs Steps Visockis apsūdzēja mēru, ka viņš dodot cilvēkiem parakstīt dokumentus, kuru saturu viņi kā lasītnepratēji nevar novērtēt.
Kā tikmēr vaļsirdīgi atzina biedrības "Čigānu ugunskurs" priekšsēdētājs Josifs Tičina, sociālo problēmu taborā netrūkst, bet tā iemītnieki, tostarp viņš pats, nelabprāt pārceltos dzīvot uz citiem Viļņas rajoniem.
Energokompānija LESTO jau sākusi pārveidot vietējo sadales tīklu tā, lai elektroenerģijas zādzības nebūtu iespējamas, pārceļot skaitītājus pie tabora robežām un parūpējoties par to drošību. Tiek vilkts arī jauns kabelis, jo vecais daudzo nelikumīgo pieslēgumu dēļ ir bēdīgā stāvoklī. Arī pie jaunā kabeļa kāda ģimene jau paspējusi pieslēgties, neraugoties uz žurnālistu klātbūtni. Lai piesegtu nodarīto, viņi pieslēgumu aši noseguši ar mutesbļodu.
Pēc kompānijas datiem, 2002.gadā taborā bijušas 64 mājsaimniecības, kas elektroenerģiju lieto legāli, bet šobrīd tādu ir tikai 14. Citām mājām elektrība atslēgta par nemaksāšanu vai elektroenerģijas zagšanu. Kopumā tabora iedzīvotāji energokompānijai ir parādā vairāk nekā 200 000 litu (40 800 latu).