Sadursmes Ziemeļīrijā atgādina par seno naidu
Arī naktī uz pirmdienu Belfāstā un citur Ziemeļīrijā notikušas sadursmes starp policiju un protestantu Orānijas ordeņa piekritējiem, kuri turpina paust savu neapmierinātību ar to, ka viņu gājiena dalībniekiem netika ļauts soļot pa ceļu, kura vienā malā atrodas katoļu apdzīvotie kvartāli.
Ziemeļīrijas policija gan uzsvērusi, ka situācija pakāpeniski stabilizējoties, jo aizvien lielāks skaits cilvēku ieklausās varasiestāžu un Orānijas ordeņa vadītāju aicinājumos būt savaldīgiem un nepiedalīties vardarbīgās demonstrācijās. Tomēr šie notikumi lieku reizi apliecina, ka 15 gadus pēc Lielās Piektdie
nas līguma parakstīšanās spriedze attiecībās starp Ziemeļīrijas dažādo reliģisko konfesiju pārstāvjiem nav zudusi.
Reuters vēsta, ka naktī uz pirmdienu nekārtības rīkojuši vairāki simti protestantu. Atšķirībā no katoļiem, kuri uzskata, ka Ziemeļīrija ir daļa no Īrijas republikas, viņi vēlas šīs provinces palikšanu Lielbritānijas sastāvā, tādēļ tiek dēvēti gan par lojālistiem, gan unionistiem. «Nemieru cēlāji uzbūvēja barikādes vienā no pilsētas ielām, aizdedzināja tās, apmētāja policistus ar akmeņiem, pudelēm, kas pildītas ar degmaisījumu, un dažādiem paštaisītiem spridzekļiem,» vēsta Reuters. Policija atbildējusi ar ūdens lielgabaliem, un gumijas lodēm. BBC, atsaucoties uz Ziemeļīrijas policiju, vēsta, ka trīs dienas ilgušajās nekārtībās ievainoti vismaz 44 policisti un vairāki civiliedzīvotāji, bet 49 nekārtību cēlāji aizturēti. Jaunākais no viņiem bijis tikai 10 gadus vecs. «Tomēr šķiet, ka situācija pamazām stabilizējas, iepriekšējās naktīs ielās bija daudz vairāk cilvēku un sadursmes bija krietni niknākas,» sacījis kāds policijas darbinieks, piebilstot, ka jau īsi pēc pusnakts situācija Belfāstas ielās kļuvusi salīdzinoši mierīga. Sky News vēsta, ka atsevišķi incidenti notikuši arī vairākās citās Ziemeļīrijas pilsētās.
«1998. gadā parakstītais miera līgums nodrošināja, ka provincē pēc desmitiem gadus ilgušajām reliģiozajām nesaskaņām un vardarbības iestājās relatīvs miers. Tomēr spriedze joprojām saglabājas, jo sevišķi laikā, kad Orānijas ordenis rīko savas parādes,» uzsver Reuters. Šis ordenis ir lielākā un ietekmīgākā provinces protestantu organizācija, kas ik gadus atzīmē 1690. gada 12. jūlijā notikušo Boinas kauju. Tajā Orānijas karaļa Viljama III spēkiem, kas sastāvēja no protestantiem, izdevās sakaut katoļticīgā karaļa Džeimsa II karaspēku. Par godu šai kaujai Orānijas ordenis jau kopš 1807. gada rīko svinīgus gājienus, – maršu sezona ilgst no aprīļa līdz augustam, kulmināciju sasniedzot tieši 1690. gada kaujas gadadienā. Jau gadiem ilgi Ziemeļīrijas policijai šajā dienā nākas būt paaugstinātā kaujas gatavībā, jo provinces katoļticīgie iedzīvotāji gājienu, kura maršruts ved gar katoļu blīvi apdzīvotiem rajoniem, uzskata par provokāciju.
Šogad Ziemeļīrijas Neatkarīgā parāžu komisija aizliedza gājiena dalībniekiem soļot pa šoseju, kas ved gar Ardoinas rajonu Belfāstas ziemeļos, – tajā pārsvarā dzīvo katoļi, atgādina Reuters. Pagājušās nedēļas sākumā Orānijas ordeņa vadītāji, paužot neapmierinātību ar šo lēmumu, aicināja savus piekritējus uz protesta akcijām. Tiesa, 12. jūlijā, saprotot, ka parāde var izvērsties asinsizliešanā, šis aicinājums tika atsaukts, tomēr jau bija par vēlu, turklāt, kā uzsver The Irish Times, atsevišķi radikāli noskaņoti ordeņa biedri turpināja musināt protestantus uz nekārtībām.
Uz to, starp citu, norādījusi Lielbritānijas Ziemeļīrijas lietu ministre Terēza Viljērsa. «Viņi ir uzsvēruši, ka vēlējušies, lai šie protesti būtu mierīgi. Taču vietējā policija jau viņus brīdināja, ka aicinājums tūkstošiem cilvēku doties ielās, lai šādā saspringtā situācijā protestētu, rada nopietnu risku,» ministres sacīto citē BBC. T. Viljērsa akcentējusi, ka tiem, kurus atzīs par vainīgiem musināšanā uz nekārtībām, jārēķinās ar nopietnām sekām. «Ir skumji, ka kaut kas tāds notiek tikai pāris nedēļas pēc tam, kad Ziemeļīrijā tika noorganizēts ļoti veiksmīgs G8 samits,» viņa sacījusi intervijā televīzijas kompānijai RTE. Ministres izteikumus gan asi nosodījis bijušais Ziemeļīrijas Olsteras unionistu partijas aktīvists, lordu palātas loceklis Kens Maginiss. Viņš paziņojis, ka, «tikai pateicoties Orānijas ordeņa vadībai, konfrontācija bijusi minimāla», un piebildis, ka Lielbritānijas valdībai būtu nevis jākritizē ordenis, bet jādara viss, lai tas saglabātu savu ietekmi.
Ziemeļīrijas valdības vadītājs Pīters Robinsons svētdien nācis klajā ar paziņojumu, kurā iedzīvotāji lūgti saglabāt savaldību. «Es ceru, ka šajā situācijā būs vairāk to, kuri saglabā vēsu prātu, to, kuri ievēro Orānijas ordeņa vadītāju lūgumu atturēties no vardarbības,» sacījis P. Robinsons. Viņa teiktais liecina, ka valdības vadītājs nevēlas lieku konfrontāciju ar ietekmīgo ordeni, pat neraugoties uz to, ka galvenais policijas konstebls Mets Begots apgalvojis – starp aktīvākajiem nemieru cēlājiem bijuši daudzi cilvēki, kas tērpušies ordeņa krāsās. Sky News vēsta, ka svētdien Belfāstā darbu uzsākusi speciāla tiesa, kurā tiek skatītas par nemieriem aizturēto lietas. Lielākā daļa no desmit cilvēkiem paturēti apcietinājumā. Ziemeļīrijas tieslietu ministrs Deivids Fords ir brīdinājis, ka policija rūpīgi izskatīs videonovērošanas kameru ierakstus un pie atbildības tiks saukti visi, kuri piedalījušies sadursmēs ar policiju vai nodarbojušies ar vandalismu. «Es īpaši vēlos uzrunāt gados jaunus cilvēkus. Vai tiešām jūs vēlaties atgriezties mājās jau kā krimināli sodītas personas? Vai jūs saprotat, ka tas atstās iespaidu uz visu jūsu turpmāko dzīvi? Neiesaistieties nemieros, bet, ja tomēr nolemsiet to darīt, esiet gatavi tam, ka pēc pāris stundām stāsieties tiesas priekšā,» viņš uzsvēris.