Musulmaņu brālība nepiekrīt Ēģiptes pagaidu prezidentam

Ēģipte atrodas uz jaunu satricinājumu sliekšņa, jo Musulmaņu brālība atteikusies pieņemt pagaidu prezidenta Adli Mansura izstrādāto politiskā noregulējuma plānu un draudējusi ar nepakļaušanās akcijām.

Pirmdien notikusī apšaude, kurā gāja bojā vairāk nekā 50 cilvēku, likusi arī salafītu partijai Nour, kas līdz šim atbalstīja faktisko militāro apvērsumu, pavēstīt par to, ka tā izstājas no sarunām par pagaidu valdības veidošanu. Politologi uzsver, ka Ēģiptes armijai, kas uzņēmusies vadošo lomu, jāgatavojas Musulmaņu brālības nemieriem, vienlaikus mēģinot atgūt salafītu labvēlību.

Naktī uz pirmdienu bijušais konstitucionālās tiesas vadītājs A. Mansurs, kuru armija pēc prezidenta Mohammeda Mursi gāšanas iecēlusi par pagaidu valsts vadītāju, publiskojis Konstitucionālo deklarāciju jeb galvenās vadlīnijas politiskās krīzes pārvarēšanas plānam, vēsta Reuters. Šis dokuments paredz tuvāko divu nedēļu laikā sasaukt īpašu komisiju, kas sagatavos nepieciešamos grozījumus konstitūcijā. Jāatgādina, ka kopš Hosnī Mubaraka gāšanas 2011. gada sākumā, šis dokuments pārstrādāts jau vairākas reizes – M. Mursi un viņa piekritējiem izdevās panākt, ka konstitūcija atspoguļo šariāta likumu lomu. «Pēc četriem mēnešiem jāsarīko referendums par jauno konstitūciju, pēc tam divu nedēļu laikā jāsarīko parlamenta vēlēšanas, bet mēnesi pēc tam, kad jaunais parlaments sanāks uz pirmo sēdi, arī prezidenta vēlēšanas,» sacīts pagaidu prezidenta izplatītajā dokumentā.

Lai gan starptautiskā sabiedrība ir ieinteresēta, lai Ēģiptē pēc iespējas drīzāk atjaunotos stabilitāte, pagaidu prezidenta plānam ir daudz kritiķu, kuri norāda uz tā nepilnībām. Piemēram, Džordža Vašingtona universitātes politologs Nātans Brauns, kurš specializējies tieši Ēģiptes konstitucionālo procesu pētīšanā, norāda, ka A. Mansurs atkārtojis visas tās pašas kļūdas, kas tika pieļautas pēc H. Mubaraka gāšanas. «Ar konstitūcijas grozīšanu atkal nodarbosies anonīma komisija, lēmums par nepieciešamību veikt grozījumus pamatlikumā atkal pieņemts kā izpildvaras dekrēts, atkal ir absolūti nesaprotams, kā notiks konsultācijas par nepieciešamajiem grozījumiem, kas tajās piedalīsies,» viņš sacījis sarunā ar Reuters. Daudzi eksperti uzskata, ka pašlaik Ēģiptei būtu jākoncentrē visa uzmanība uz patiešām demokrātisku vēlēšanu organizēšanu, bet tikai pēc tam jāķeras pie kārtējām izmaiņām pamatlikumā.

AP norāda, ka, ievērojot šo plānu, vēlēšanas varētu notikt nākamā gada sākumā, bet līdz tam laikam Ēģiptē pie varas būs pagaidu valdība, kuras veidošana joprojām turpinās. A. Mansurs joprojām nav nosaucis premjerministra amata kandidātu. Vēl līdz pagājušās nedēļas nogalei tika uzskatīts, ka šo amatu varētu ieņemt bijušais Starptautiskās kodolenerģētikas aģentūras (IAEA) vadītājs, Nobela miera prēmijas laureāts Mohammeds El Baradeji. Tomēr salafītu partijai Nour, kas samērā negaidīti atbalstīja M. Mursi gāšanu, viņš šķitis pārlieku liberāls un rietumniecisks, tādēļ šī kandidatūra bloķēta. Reuters uzsver, ka armija un A. Mansuri ir ieinteresēti nezaudēt Nour atbalstu – šī partija ir otrā lielākā Ēģiptē (aiz Musulmaņu brālības), turklāt tās nostāšanās opozīcijā pret pašreizējām varasiestādēm var novest pie tā, ka tās sāks uzskatīt par antimusulmaniskām.

Reuters, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēsta, ka pašlaik tiek apsvērta iespēja par premjeru iecelt ekonomistu Samiru Radvanu. 2011. gada sākumā viņš pildīja finanšu ministra amatu Ahmeda Šafika valdībā – viņu H. Mubaraks pāris dienas pirms savas gāšanas iecēla cerībā saglabāt varu. Vēlāk S. Radvans šos pašus pienākumus pildīja Isama Šarafa valdībā. Partijas Nour pārstāvis Naders Bakars vakar izteicies, ka partija atbalsta šo kandidatūru. «Viņš ir tehnokrātiski noskaņots ekonomists ar pieredzi valdības darbā – tieši šādus kritērijus mēs izvirzījām premjera amata kandidātam. Lai gan oficiāli mēs esam pametuši sarunas par valdības veidošanu, mēs tomēr izmantojam dažādus kanālus, lai ietekmētu šo procesu,» sacījis N. Bakars.

Tikmēr Musulmaņu brālība, kas joprojām nespēj samierināties ar M. Mursi gāšanu, vakarrīt jau paspējusi noraidīt A. Mansura plānu. «Šo dekrētu izdevis pučistu iecelts cilvēks, un dokuments ir solis atpakaļ Ēģiptes attīstībā,» sarunā ar BBC sacījis grupējuma politiskā spārna – Brīvības un taisnīguma partijas – priekšsēdētāja vietnieks Esams el Erians. Vēl tiešāks bijis partijas juridiskais padomnieks Ahmads Abū Baraka, kurš interneta ziņu vietnei AlMisri alYawm skaidrojis, ka pagaidu prezidents varu ieguvis militāra apvērsuma rezultātā, tādēļ neviens no viņa izdotajiem dokumentiem nevar tikt uzskatīts par leģitīmu. Musulmaņu brālības galvenais runasvīrs Gehads al Hadads sarunā ar AFP paziņojis, ka grupējuma atbalstītāji tiek aicināti uz jaunām protesta akcijām. Vakar Kairā bija paredzēts apbērēt 53 cilvēkus, kuri pirmdien gāja bojā sadursmēs starp Musulmaņu brālību un armiju pie Republikas gvardes kazarmām (islāmistiem ir aizdomas, ka tieši šajā ēkā ieslodzījumā tiek turēts M. Mursi). A. Mansurs paziņojis, ka izveidota īpaša komisija, kas izmeklēs asinsizliešanas apstākļus, bet Brīvības un taisnīguma partija apsūdzējusi militārpersonas ar nodomu sarīkotā slaktiņā. «Mēs aicinām uz nepakļaušanos tiem, kuri mums nolaupījuši revolūciju. Mēs arī aicinām iejaukties starptautisko sabiedrību, lai novērstu jaunus slaktiņus un jaunas Sīrijas parādīšanos arābu pasaulē,» par pilsoņu kara draudiem netieši brīdinājusi islāmistu partija.

Ēģiptiešu politologi nešaubās, ka Musulmaņu brālība mēģinās realizēt savus draudus un armijai nāksies būt ļoti savaldīgai, lai neatbildētu uz provokācijām un nesarīkotu vēl kādu asinspirti, kas varētu mainīt sabiedrisko domu – jāatgādina, ka pašlaik lielākā daļa ēģiptiešu atbalsta bruņotos spēkus un pagaidu prezidentu. «Es šaubos, vai nopietna militāra cīņa pret bruņotajiem spēkiem ir Musulmaņu brālības interesēs – viņiem ir jāsaprot, ka šādā cīņā nav ne mazāko izredžu,» intervijā Reuters sacījis ēģiptiešu politologs Halils al Anani. Vienlaikus apelēšana pie tā, ka «miermīlīgie Musulmaņu brālības demonstranti ir kļuvuši par mocekļiem», ļauj grupējumam mobilizēt savu piekritēju bāzi un izdarīt papildu spiedienu uz armiju. Reuters uzsver, ka arī Musulmaņu brālībā pašlaik nav vienprātības par to, kā rīkoties tālāk. Tajā ir radikālais spārns, kas aicina uz bruņotu cīņu, bet ir arī aktīvisti, kuri uzskata, ka pienācis laiks atgriezties pie H. Mubaraka valdīšanas gados piekoptās stratēģijas un uz laiku noiet pagrīdē. Piemēram, kustības aktīvists Mohammeds El Beltagi norādījis, ka apvērsuma rīkotāji agri vai vēlu parādīs savu īsto seju: «Tas, ko mēs redzam, ir tikai sākums. Tam sekos partiju aizliegšana, pilsoniskās sabiedrības apspiešana, policejiskas un militāras valsts izveidošana.» Viņš skaidrojis, ka, piepildoties šīm prognozēm, noskaņojums atkal mainīsies – cilvēki, saprotot, ka demokrātiskās metodes nedod rezultātu, mēģinās panākt pārmaiņas ar nedemokrātiskiem paņēmieniem. Un šajā brīdī atkal pienāks Musulmaņu brālības laiks.