Jau līdz šā gada nogalei Vatikāns nolēmis par svētajiem pasludināt bijušos pāvestus Jāni XXIII un Jāni Pāvilu II – datums, kad notiks kanonizācija, kas Romā noteikti pulcēs simtiem tūkstošu svētceļnieku, tiks izsludināts pēc nākamās kardinālu kolēģijas sēdes.
Romas pāvests Francisks pagājušonedēļ paziņoja, ka ir saņemti pierādījumi otrajam ar Jāni Pāvilu II saistītajam brīnumam, savukārt Jāņa XXIII gadījumā nolemts atkāpties no kanoniem, ņemot vērā viņa nopelnus baznīcas labā.
2005. gada aprīlī, apmeklējot Jāņa Pāvila II bēres, miljoniem cilvēku Romas Svētā Pētera laukumā skandēja Santo Subito, pieprasot pāvestu, kurš bija Romas katoļu baznīcas galva no 1978. līdz 2005. gadam, kanonizēt jeb par svēto pasludināt nekavējoties, atgādina Reuters. Vatikāna tradīcijas to nepieļauj, tomēr nākamais pāvests Benedikts XVI ņēma vērā ticīgo noskaņojumu un atkāpās no kanoniem, kas prasīja, ka jāpaiet vismaz pieciem gadiem, līdz tiek uzsākts pāvesta kanonizācijas process. Jau 2011. gada 1. maijā Jānis Pāvils II tika pasludināts par svētlaimīgo jeb beatificēts, un šajā dienā Vatikānā pulcējās aptuveni 1,5 miljoni svētceļnieku.
Domājams, ka kanonizācijas ceremonijas laikā viņu skaits nebūs mazāks. AP ziņo, ka Polijas katoļu prelāti cenšas panākt, lai kanonizācija notiktu oktobrī un laika ziņā sakristu ar 35. gadadienu, kopš Karolu Vojtilu (tāds bija Jāņa Pāvila II īstais vārds) ievēlēja par pāvestu. Tomēr avoti Vatikānā izteikušies, ka tas ir maz ticami, jo svinību sagatavošanai pietrūkšot laika. Tāpēc tiek uzskatīts, ka kanonizācija varētu notikt 8. decembrī – dienā, kad pasaules katoļi atzīmē Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas dienu.
AFP atgādina – lai kādu personu pasludinātu par svēto, nepieciešami divi brīnumi, kas tiek saistīti ar viņa vārdu. Jau 2006. gadā tolaik 46 gadus vecā franču mūķene Marī Simona Pjēra paziņoja, ka, pateicoties lūgšanām, viņa tikusi izdziedēta no neārstējamās Pārkinsona slimības – starp citu, tās pašas kaites, kas kapā noveda Jāni Pāvilu II. Māsa Marija stāstīja, ka slimība viņai diagnosticēta neilgi pirms Jāņa Pāvila II nāves, kad pāvests nomiris, klostera māsas ilgstoši lūgušas Dievu par viņu, un kaite pārgājusi. Medicīniska izskaidrojuma šai negaidītajai atlabšanai nav, un ar to pieticis, lai notikušo atzītu par brīnumu.
Pagājušonedēļ Vatikāns apstiprināja, ka noticis arī otrais brīnums – no asinsizplūduma smadzenēs, pateicoties Jānim Pāvilam II, atlabusi 50 gadus vecā kostarikāniete Floribeta Mora, kuru ārsti uzskatījuši par nedziedināmi slimu, raksta Reuters. Žurnālistiem F. Mora stāstījusi, ka 2011. gada 14. aprīlī viņai noteikta diagnoze – smadzeņu aneirisma, un ārsts prognozējis, ka dzīvot sievietei atlicis ne vairāk par mēnesi. Viņa izrakstīta no slimnīcas, atgriezusies mājās un 1. maija naktī pa televizoru skatījusies Jāņa Pāvila II beatificēšanas ceremoniju. «Uz skapīša man bija žurnāls ar pāvesta attēlu, un, kad naktī pamodos, kad kāda balss sacīja: «Celies un ne no kā nebaidies.» Sapratu, ka mani uzrunā šis attēls,» stāstījusi F. Mora. Paklausot balsij, viņa piecēlusies un sapratusi, ka galvassāpes, kas mocījušas nedēļām ilgi, ir pārgājušas, bet pēc pāris mēnešiem slimnīcā konstatēts, ka aneirisma izzudusi. Vietējās slimnīcas ārsts Alehandro Vargass sarunā ar Reuters gan precizējis, ka nebūtu īsti korekti apgalvot, ka F. Mora aizsūtīta mājās nomirt – pastāvējis zināms atkārtota asinsizplūduma risks. Tomēr arī A. Vargass nespēj izskaidrot, kā aneirisma varēja izzust – mediķa praksē šādi gadījumi nav bijuši, un šajā ziņā izdziedināšanās uzskatāma par brīnumu. AFP vēsta, ka F. Mora, kuras pašsajūta ir lieliska, pie savas mājas ierīkojusi Jānim Pāvilam II veltītu svētvietu.
Nodoms kanonizēt arī Jāni XXIII izraisījis zināmu neizpratni katoļu baznīcā. Par Labo pāvestu dēvētais pontifiks valdīja no 1958. līdz 1963. gadam, un nav apšaubāmi viņa nopelni Otrās Vatikāna padomes sasaukšanā (tiesa, pāvesta nāve neļāva viņam darboties šajā padomē līdz 1965. gadam, kad tā beidza darbu). Tomēr Jāņa XXIII kontā ir tikai viens brīnums, kas formāli viņam neļauj kļūt par svēto. Taču Vatikāna oficiālais pārstāvis, kardināls Federiko Lombardi uzsvēris, ka atsevišķos gadījumos, ja tam piekrīt kardināli un bīskapi, pāvestam ir tiesības pieņemt šādus lēmumus. Jāatgādina, ka Jānis XXIII tika beatificēts 2000. gadā. «Šis ir ļoti gudrs Franciska lēmums. Katram no pāvestiem, kas tiks kanonizēti, ir savs piekritēju pulks, un Franciska lēmums palīdzēs šīm katoļu grupām tuvināties,» žurnālā Jesuit norādījis katoļu publicists un mācītājs Džeimss Mārtins.