Sanfrancisko lidmašīnas katastrofa: "Brīnums, ka mēs izdzīvojām"
Nedēļas nogalē Sanfrancisko lidostā nosēšanās laikā avarējušās lidmašīnas katastrofas iemesli vēl tiek pētīti. Taču katastrofā izdzīvojušo skaits atgādina, ka, ievērojot drošības prasības, mūsdienu lidmašīnu pasažieriem ir lielas iespējas izglābties.
Tikai minējumi
Lidmašīnas Boeing 777 avārijā Sanfrancisko lidostā sestdien dzīvību zaudēja divi cilvēki, bet slimnīcā nogādāti 182 pasažieri. Viņu traumas ir ļoti dažādas: daži ir tikuši cauri ar nobrāzumiem, bet ir arī pasažieri, kam lauzts mugurkauls, ziņo CNN. Kopumā Asiana Airlines lidmašīnā, kas lidoja no Šanhajas un uz ASV devās caur Seulu, atradās vairāk nekā 300 cilvēku. Bojāgājušās ir jaunietes no Ķīnas. Viņu sēdvietas bija lidmašīnas aizmugurē, taču avārijas laikā nolūza lidmašīnas aste. Šie ir pirmie upuri, kādi jelkad reģistrēti Boeing 777 ekspluatācijas laikā. Kopumā šīs sērijas lidmašīnas ir uzskatāmas par ļoti drošām, un tās tālos pārlidojumos izmanto daudzas lielās aviokompānijas.
Asiana Airlines ir Dienvidkorejas otra lielākā aviokompānija. Aviokompānija vakar paziņoja, ka notikušajā nav vainojamas tehniskas problēmas un arī ar dzinējiem viss ir bijis kārtībā. Laiks bija skaidrs, un arī stipri vēji nepūta. Sanfrancisko ugunsdzēsības un glābšanas dienests izslēdzis iespēju, ka notikušais varētu būt terora akts.
Par notikumu attīstību vēl ir daudz minējumu. Kāds notikušā aculiecinieks vēlāk stāstīja, ka izskatījies – pilots ir zaudējis kontroli pār lidmašīnu, kad tā laidās pāri Sanfrancisko līcim. Tā netipiski gāzelējusies, līdz lidmašīnas aste pieskārusies zemei un nolūzusi. Nosēžoties lidmašīna noskrēja no skrejceļa un aizdegās. Līdz brīdim, kad lidmašīnas vraku pārņēma liesmas, lielākā daļa pasažieru jau bija atstājuši savas vietas. Tas ļāva izvairīties no krietni lielākiem zaudējumiem.
Kāds no pasažieriem, kurš avārijas laikā lauzis atslēgas kaulu, pēcāk stāstīja, ka jau pirms trieciena bijusi sajūta, ka notiek kaut kas neparedzēts. Taču ne pilots, ne apkalpe pasažierus par sarežģījumiem nebija informējuši. «Brīnums, ka mēs izdzīvojām,» viņš sacīja. Uzreiz pēc avārijas lidmašīnā iestājies mirklis klusuma, savukārt pēc tam pasažieri metušies pēc iespējas ātrāk pamest savas vietas, sācies haoss, un bēgošajiem un kliedzošajiem pasažieriem uz galvas kritusi virs sēdvietām novietotā rokas bagāža.
Kāds cits izdzīvojušais pasažieris stāstīja – nosēšanās laikā šķitis, ka lidmašīna lido pārlieku zemu. To apstiprina arī citi izdzīvojušie, kuri stāstīja, ka augstumā, ar kādu lidmašīna parasti atrodas virs skrejceļa, redzējis vien līča ūdeni. Pirms pieskaršanās skrejceļam pilots, iespējams, mēģinājis palielināt lidojuma augstumu.
Arī bijušais militārais pilots un negadījumu izmeklētājs Maiks Barrs pēc iepazīšanās ar publiski pieejamo informāciju un aculiecinieku fiksētajiem kadriem arī ir izteicis versiju, ka gaisa kuģis ir lidojis pārlieku zemu. Iespējams, lidmašīna ar riteņiem vai asti aizķērusi dambi, kas atrodas skrejceļa galā, un šīs sadursmes dēļ lidmašīna uz skrejceļa sākusi slīdēt. Līdzīgus vērojumus ir izteikuši arī vairāki citi aviācijas speciālisti. Taču pašlaik ir grūti spriest, kāpēc pilots izvēlējies lidot tik zemu. «Kaut kāda iemesla dēļ pilotam nebija iespējams koriģēt nolaišanās trajektoriju, tāpēc lidmašīna pieskārās zemei priekšlaikus,» sacīja aviācijas speciālists Džims Tilmons.
«Īpašā lidosta»
Sanfrancisko ir viena no vairākām ASV pie ūdeņiem būvētām lidostām, kuras skrejceļu galos ir dambji. Tie būvēti, lai lidmašīnām, kas nespēj pacelties skrejceļa garumā, neļautu iebraukt ūdenī. Bijušais pilots Česlijs Salenbergers, kurš 2009. gadā Hudzonas upē nosēdināja lidmašīnu, tādējādi izglābjot visus pasažierus un apkalpes locekļus, ir norādījis, ka Sanfrancisko lidostu tās ģeogrāfisko un laikapstākļu īpatnību dēļ Federālā aviācijas aģentūra ir atzinusi par vienu no «īpašajām lidostām». Ir zināms arī, ka avārijas laikā lidostā bija atslēgta datorizētā nolaišanās vadības sistēma. Labos laika apstākļos šāda rīcība nav nekas neparasts, taču iespējams, ka šī sistēma būtu palīdzējusi pilotam izvēlēties pareizo lidmašīnas trajektoriju, kad tā tuvojās skrejceļam.
Lidmašīnas melnās kastes ir atrastas. Taču Dienvidkorejas Aviācijas biroja vadītājs Čoi Džon Ho pieļauj, ka izmeklēšana varētu ilgt līdz pat diviem gadiem.
Iepriekšējais traģiskākais negadījums ar šīm lidmašīnām notika 2008. gadā Londonas Hītrovas lidostā, kad British Airlines gaisa kuģis nosēdās 300 metru pirms skrejceļa sākuma. Toreiz 47 cilvēki guva ievainojumus, taču visi palika dzīvi. Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka degvielā bija veidojušies ledus gabaliņi, kas traucēja degvielas plūsmu uz dzinējiem. Lidmašīnā izmantotie Rolls-Royce Trent 800 dzinēji pēc tam tika uzlaboti, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
Aviācijas nozare mūsdienās visstraujāk aug tieši Āzijas valstīs. Pat tādās valstīs kā Japāna, kuru ekonomiskās izaugsmes tempi pēdējā laikā nav devuši pamatu optimismam, aviokompāniju pārvadāto pasažieru skaits aizvien palielinās. Šā iemesla dēļ lidsabiedrībām arvien lielākas problēmas sagādā pieredzējušu pilotu atrašana. Pagājušajā gadā Boeing publiskotā ziņojumā norādīts, ka nākamo divu gadu desmitu laikā visā pasaulē komercpārvadātājiem būs nepieciešams par 460 tūkstošiem pilotu vairāk. No tiem Āzijas valstīs pieprasījums būs pēc 185 tūkstošiem jaunu pilotu.
Jānorāda gan, ka pie avarējušā Asiana Airlines lidaparāta stūres bija viens no lidsabiedrības visvairāk pieredzējušajiem pilotiem, kura darba stāžs ir 17 gadu, paziņojusi aviosabiedrība. Lidmašīnā atradās arī vēl trīs citi piloti – lidojums no Seulas ilgst vairāk nekā desmit stundas, un tā laikā viņi strādā maiņās.
Drošās lidmašīnas:
Ņemot vērā, cik daudz cilvēku bija avarējušajā lidmašīnā, ievērības cienīgs ir apstāklis, ka vairākumam izdevās izglābties. Lidmašīna Boeing 777 ir būvēta tā, ka visi pasažieri to var atstāt 90 sekunžu laikā arī gadījumā, ja atvērt ir iespējams tikai pusi no avārijas durvīm. Taču nelielais upuru skaits nav tikai laimīga nejaušība. 2005. gadā pēc Airbus A340 avārijas Toronto, neraugoties uz izcēlušos lielo ugunsgrēku, no lidmašīnas vraka izkļūt izdevās visiem 309 cilvēkiem. Tas liecina, ka šāda veida aviokatastrofās izdzīvot ir visai lielas iespējas, ja vien apkalpe ir apmācīta atbilstošā līmenī un arī pasažieri zina, kas jādara avārijas gadījumā, – prot atrast izeju, nemēģina ņemt līdzi personīgās mantas un seko apkalpes norādījumiem. Protams, arī attēlos no Sanfrancisko lidostas ir iespējams redzēt dažus izdzīvojušos, kuri tomēr bija pamanījušies iznest ārā arī rokas bagāžu. Lai arī cik prātīgi šie centieni būtu no pasažieru perspektīvas, tas var krietni apgrūtināt raitu evakuāciju. Turklāt, atstājot lidmašīnu pēc iespējas tādā stāvoklī, kāda tā bija nosēšanās laikā, tiek atvieglots izmeklētāju darbs, kuri pēcāk pētīs arī drošības instrukciju ievērošanu.
Līdz ar to šādi notikumi lieku reizi atgādina, ka ir vērts pievērst uzmanību tam, ko lidmašīnas apkalpe pasažieriem stāsta lidojuma sākumā. Informācija, kas pirms katra reisa tiek sniegta par avārijas izejām, glābšanas vestes un skābekļa maskas uzvilkšanu, var izglābt daudzu cilvēku dzīvības. Tāpēc, kā norāda CNN, iespējams, ka daudzi gaisa satiksmes izmantotāji tagad pārdomās arī paši savu gatavību līdzīgās ārkārtējās situācijās.