14 Meksikas statos šodien notiek vēlēšanas, taču tās aizēnojusi plašā vardarbība.
Tuvojoties vietējām vēlēšanām, nogalināti vairāki kandidāti, bet citi iebiedēti, taču analītiķi norāda, ka tas nav nekas neparasts un līdzīga situācija bijusi vērojama arī pirms pāris iepriekšējām vēlēšanām.
Lielākoties uzbrukumi notikuši reģionos, kur savu ietekmi vēlas saglabāt narkokarteļi.
14 no 31 pavalsts šodien izraudzīsies jaunu štatu likumdevējus, mērus un pilsētu domju locekļus. Balsošana notiks 931 no Meksikas 2440 pašvaldībām. Cīņa norisinās arī par vienu gubernatora vietu.
Tās ir pirmās vēlēšanas, kopš prezidenta krēslā sēdās Institucionālās revolucionārās partijas (PRI) kandidāts Enriko Pena Njeto, kurš solīja grozīt sava priekšteča Felipes Kalderona stratēģiju drošības jomā.
2006.gada decembrī, drīz pēc stāšanās amatā, Kalderons cīņā ar narkomafiju iesaistīja armiju, taču par spīti daudzu noziedzīgo grupējumu līderu nogalināšanai vai sagūstīšanai vardarbība vēršas tikai plašumā. Viņa prezidentūras laikā ar narkotikām saistītā vardarbībā tika nogalināti aptuveni 70 000 cilvēku.
Penas Njeto uzvara prezidenta vēlēšanās 2012.gada jūlijā nozīmēja arī PRI atgriešanos pie varas pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma.
PRI Meksikā valdīja no 1929. līdz 2000.gadam, kad to prezidenta vēlēšanās pārspēja Nacionālā rīcības partija (PAN). Toreiz PAN uzvara tika apsveikta kā demokrātijas triumfs, taču konservatīvo ne visai veiksmīgā ekonomiskā politika un nespēja tikt galā ar vardarbīgajiem narkotiku tirgotāju karteļiem pavēra PRI iespēju atgriezties pie varas.
Pena Njeto ir solījis saraut saites ar PRI pagātni, kuru raksturo vēlēšanu rezultātu viltošana un represijas. Tomēr opozīcija jau pārmetusi PRI veco triku izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā, piemēram, vēlētāju pievilināšanu ar solījumiem par sociālām programmām.
Vietējās vēlēšanas ir ļoti nozīmīgas narkokarteļiem, kuri cenšas uzpirkt vai iebiedēt vietējos politiķus, lai nodrošinātu viņu lojalitāti un garantētu sev iespēju netraucēti nodarboties ar organizēto noziedzību. Tā ir arī iespēja noziedzīgajiem grupējumiem pastiprināt savu varu pār policiju, norāda Meksikas Nacionālās autonomās universitātes eksperts Rauls Benitess Manauts.
Pašvaldību amatpersonu vēlēšanas "jāuztver kā nacionālās drošības jautājums (..), var tikt nomainīta puse policijas priekšnieku", savukārt uzsver PAN vēlēšanu sekretārs Arturo Garsija Portiljo.
Kāda augsta ranga PRI amatpersona atzinusi, ka notikuši ļoti nopietni uzbrukumi, bet vienlaikus tā pārmet oponentiem, ka arī tie cenšas radīt nekārtības pirms svētdien gaidāmajām vēlēšanām.
Pēdējo dienu laikā nošauts pusducis politiķu vai viņu radinieku un vairāki ziņojuši par saņemtiem draudiem. Viņi pārstāv dažādas partijas, un nav skaidrs, vai uzbrukumi viņiem saistīti ar narkokarteļiem vai netīru politiku.
Vardarbības iebiedēti, vairāki politiķi ir atsaukuši savu kandidatūru.
"Kandidāti daudzās valsts daļās riskē ar savu ādu," norāda drošības analītiķis Alehandro Houps, piebilstot, ka vairākās pilsētās "labi kandidāti nekandidē un cilvēki burtiski tiek pamesti narkotiku kontrabandistu kontrolē".