ASV pēta lauvas - slepkavas

Amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši, ka divi lauvas – cilvēkēdāji, kuri 1898. gadā terorizēja dzelzceļa līnijas strādniekus Kenijā, apēduši vismaz 35 cilvēkus. Izpētot lauvu atliekas, kas glabājas Fīlda Dabas vēstures muzejā Čikāgā, viņi secinājuši, ka viens dzīvnieks uz mūža beigām pārticis galvenokārt no cilvēku gaļas, bet viņa kompanjons pievērsies arī lauvām ierastākam medījumam.

Par lauvu uzbrukumiem Ugandian Railway strādniekiem, kuri 1898. gadā būvēja tiltu pār Tsavo upi, stāsta 1996. gadā uzņemtā filma The Ghost And The Darkness, taču tajā dzīvnieku nodarītais posts, šķiet, ir stipri pārspīlēts. Domājams, tas noticis tāpēc, ka filmai par pamatu ņemts britu armijas apakšpulkveža Džona Patersona stāsts. Viņš apgalvojis, ka lauvas apēduši 135 cilvēkus. Jāpiebilst, ka tieši Dž. Patersons bija tas mednieks, kuram izdevās izsekot un nogalināt lauvas – cilvēkēdājus. Pirmo lauvu viņš nošāva 1898. gada 9. decembrī, otro – 29. decembrī. Ilgu laiku medību trofejas glabājās Dž. Patersona mājā, līdz 1924. gadā viņš tās atdāvināja Fīlda muzejam.

Šogad vairākiem amerikāņu zinātniekiem ienācis prātā šīs atliekas pakļaut izotopu analīzei, lai, pamatojoties uz principu mēs esam tas, ko ēdam, noskaidrotu, no kā tad īsti pārtikuši lauvas. "Viņiem bija dažāds uzturs. Vienam tēviņam aptuveni trešdaļu uztura veidoja cilvēku gaļa, bet otram tās daudzums uzturā nepārsniedza vienu sesto daļu," sarunā ar Reuters sacījis Kalifornijas universitātes ekoloģijas speciālists Džastins Jīkels. Aplēses liecina, ka viens lauva varētu būt apēdis 24 cilvēkus, otrs – vienpadsmit. Jāpiebilst, ka lauvas pat kopīgu medību laikā respektē viens otra tiesības uz laupījumu un bieži vien to vienatnē notiesā tikai tas dzīvnieks, kuram izdevušās veiksmīgas medības.

Pēc Dž. Jīkela sacītā, ķīmiskās analīzes liecinot, ka cilvēku medībām abi lauvas pievērsušies pašā mūža nogalē, kad kļuvuši pārāk vārgi, lai medītu zebras vai antilopes. Abiem lauvām bijuši bojāti zobi un smaganas, turklāt vienam bijis arī pamatīgi savainots žoklis, noskaidrojuši zinātnieki.

Pasaulē

Kāpēc kuprainais valis nopeldēja rekordgarus 13 046 kilometrus, šķērsojot planētu caur trīs okeāniem? Iespējams, viņš apmaldījās savā parastajā maršrutā vai mainīgais klimats lika viņam doties tālāk, meklējot pārtiku, vēsta raidorganizācija CBC.

Svarīgākais