Čehijas prezidenta Miloša Zēmana lēmums par pagaidu premjeru iecelt savu ekonomisko padomnieku Jirži Rusnoku vēl vairāk saasinājis politisko krīzi valstī.
Parlamenta balsojumā, kam jānotiek pēc aptuveni divām nedēļām, J. Rusnoku negatavojas atbalstīt ne līdz šim valdošā koalīcija, kurai ir pietiekami daudz balsu, lai par valdības vadītāju apstiprinātu savu kandidāti, ne opozīcijā esošie sociāldemokrāti, kuri norādījuši, ka M. Zēmans grib izveidot nevis tehnisku pagaidu valdību, bet gan savas partijas valdību. Arī čehu mediji uzsver, ka prezidents demonstrē nevēlamas ambīcijas un vēlmi pretēji konstitūcijai sagrābt varu savās rokās.
Politisko krīzi Čehijā izraisīja skandāls, kura rezultātā par kukuļošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tika apcietināta premjerministra Petra Nečasa administrācijas vadītāja (un, ļoti iespējams, arī mīļākā) Jana Naģova un vēl septiņas amatpersonas, kas cieši saistītas ar premjera vadīto Pilsonisko demokrātu partiju (ODS). Pēc vairāku dienu vilcināšanās un asas kritikas uzklausīšanas P. Nečass tomēr uzņēmās politisko atbildību par notikušo un atkāpās no amata, bet triju partiju – ODS, TOP09 un LIDEM – koalīcija nekavējoties sāka darbu pie jauna kandidāta meklēšanas valdības vadītāja postenī. Otrdienas rītā līdzšinējā parlamenta spīkere Miroslava Ņemcova prezidentam apliecināja, ka viņai ir 101 no 200 parlamenta deputātu atbalsts, un būtu tikai loģiski, ka M. Zēmans tieši M. Ņemcovai uzticētu veidot valdību.
Tomēr prezidents lēmis citādi, par pagaidu premjerministru ieceļot savu padomnieku ekonomikas jautājumos, 52 gadus veco J. Rusnoku, kurš vairākās sociāldemokrātu valdībās pildījis finanšu un rūpniecības un tirdzniecības ministra pienākumus, bet pēdējā laikā vadīja bankas ING pensiju fondu, vēsta Reuters. Savu lēmumu prezidents skaidrojis ar to, ka līdzšinējā valdošā koalīcija pēc skandāla, kas vēl ne tuvu neesot izsmelts, zaudējusi morālas tiesības vadīt valdību – M. Zēmans arī atgādinājis, ka jau janvārī uzreiz pēc ievēlēšanas prezidenta amatā esot solījis vēlētājiem darīt visu, lai atstādinātu no valsts vadīšanas korupcijā ieslīgušo koalīciju. Prezidents arī uzsvēris, ka partijas LIDEM deputātu, kuri tagad spēlē nozīmīgu lomu koalīcijas saglabāšanā, leģitimitāte no morālās puses ir apšaubāma – šo partiju izveidojuši šķeltnieki, kuri parlamentā tika ievēlēti no Sabiedrisko lietu (VV) partijas un kuru vēlētāji atbalsta pavisam citādu nostāju, vēsta ziņu aģentūra ČTK.
Gan M. Zēmans, gan J. Rusnoks uzsvēruši, ka tiks veidota tehniska, ar partijām nesaistīta pagaidu valdība, kuras sastāvs būšot zināms ne vēlāk kā pēc divām nedēļām. Jaunais premjers paziņojis, ka ar partijām par iespējamo atbalstu parlamentā runās tikai tad, kad valdība būs izveidota. Tomēr cerības uz to, ka J. Rusnoka valdība varētu saņemt atbalstu parlamentā, ir ļoti niecīgas. «Tā ir kā nedzīvi dzimis bērns. Prezidenta lēmums par šāda premjera iecelšanu ir necieņas izrādīšana parlamentam, ļoti bezatbildīgs solis,» Reuters citē M. Ņemcovas sacīto. «Prezidents ir kļūdījies, un pašlaik vienkārši tiek šķiests laiks. Parlamentā ir tikai viena koalīcija, kurai ir nepieciešamā 101 balss valdības apstiprināšanai – tā ir līdz šim valdošā triju partiju koalīcija ar mani priekšgalā. Neviens cits risinājums vairākuma atbalstu nespēj iegūt,» uzsvērusi ODS kandidāte uz premjera amatu.
Reuters norāda, ka saskaņā ar konstitūciju gadījumā, ja parlaments neatbalsta prezidenta iecelto premjeru, bumba atkal nonāks M. Zēmana laukuma pusē, un viņš varēs nosaukt jaunu kandidātu. Prezidents sacījis, ka šādā gadījumā varētu atgriezties pie M. Ņemcovas kandidatūras, taču čehu politologi pauž neizpratni – ja jau tāpat bija acīmredzams, ka J. Rusnoka valdība negūs atbalstu, kas traucēja M. Ņemcovu par kandidāti virzīt nekavējoties. Nav pārsteigums, ka izskanējušas bažas par to, ka prezidents vienkārši vēlas novilcināt laiku, uzticot J. Rusnokam vadīt pagaidu valdību līdz brīdim, kamēr parlamentā pārstāvētās partijas sapratīs situācijas bezjēdzīgumu un vismaz 120 deputāti nobalsos par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. AFP norāda, ka, saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, šādu risinājumu atbalsta aptuveni 55% Čehijas pilsoņu, šīs pašas aptaujas liecina, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā lielākie ieguvēji būtu opozīcijā esošie kreisie spēki ar sociāldemokrātiem (CSSD) priekšgalā.
Jāatgādina, ka kārtējās parlamenta vēlēšanas Čehijā ir ieplānotas nākamā gada maija, taču tikai retais uzskata, ka pašreizējam parlamentam izdosies nostrādāt visu termiņu. «Izskatās, ka prezidents ar dažādiem paņēmieniem var novilcināt situācijas atrisināšanu, tajā pašā laikā ar Rusnoka administrācijas palīdzību vismaz uz laiku saglabājot kontroli pār valdību,» sarunā ar AFP sacījis politologs Jirži Pehe. Gan viņš, gan citi speciālisti uzsvēruši, ka neskaidrās situācijas dēļ var tikt nokavēta 2014. gada budžeta apstiprināšana. Tāpat politologi apšaubījuši, vai pagaidu valdībai būtu tiesības pieņemt galīgo lēmumu par to, kuriem uzņēmējiem piešķirt ap 12 miljardus eiro vērto kontraktu Temelinas AES divu reaktoru būvei – uz šo līgumu pretendē amerikāņu Westinghouse Electric Co., japāņu Toshiba Corp. un krievu Atomstroyexport, un lēmums jāpieņem līdz šā gada beigām.
Čehu laikraksti vakar vienbalsīgi norādījuši, ka M. Zēmans nodemonstrējis savas politiskās ambīcijas. Tradicionāli Čehijas prezidenta loma iekšpolitikā bijusi ceremoniāla, taču pašreizējais prezidents, šķiet, nolēmis spēlēt uz to, ka viņš ievēlēts nevis parlamenta, bet visas tautas balsojumā. «Šķiet, ka viņš sajutis, cik patīkami ir valdīt kā monarham,» raksta Mlada fronta Dnes, uzsverot, ka J. Rusnoks nav vis tehniskas pagaidu valdības, bet «prezidenta valdības» vadītājs, un «tā ir liela atšķirība». Mlada fronta Dnes arī uzsver, ka prezidenta rīcība ir bezprecedenta, jo līdz šim prezidenti tomēr ņēmuši vērā tās vai citas koalīcijas spējas nodrošināt nepieciešamo atbalstu valdībai. Laikraksts Hospodarske noviny norāda, ka M. Zēmana lēmums neveicina stabilitāti valstī un vienīgie ieguvēji no tā ir «prezidents, kurš apmierinājis savu ego, kā arī Rusnoks un viņa ministri, kuri varēs veikt attiecīgu ierakstu savos CV». Avīze uzsver, ka prezidents, ignorējot spēku samēru parlamentā, faktiski pieteicis tam karu, turklāt nodemonstrējis, ka viņa rīcība ir neprognozējama un varaskāre var būt neapmierināma.
Šādam viedoklim piekrīt sociāldemokrātu līderis Bohuslavs Sobotka, kurš sarunā ar ČTK uzsvēris, ka politisko krīzi prezidents izmanto, lai spēcinātu pats savu politisko partiju – Zēmana Pilsoņu tiesību partiju (SPOZ). B. Sobotka atgādinājis, ka J. Rusnoks bijis šīs parlamentā pagaidām nepārstāvētās partijas kandidāts 2010. gada municipālajās vēlēšanās, un uzsvēris, ka «droša informācija» liecinot – viņa veidotajā kabinetā lielākā daļa posteņu būs atvēlēti tieši SPOZ biedriem. Pat ja valdība netiks apstiprināta, šie ļaudis būs ieguvuši bezmaksas reklāmu pirms nākamajām vēlēšanām.