Brazīlieši nikni par izšķērdību
Brazīlijas valdības sociālā politika ir cietusi krahu. To apliecina nerimstošie protesti valsts lielākajās pilsētās, kuros piedalās simtiem tūkstošu cilvēku – ar tik lielām neapmierinātības izpausmēm varas iestādēm nav nācies saskarties kopš 1992. gada.
Protestu sākotnējais iemesls bija sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstināšana, bet pašlaik valdību kritizē par līdzekļu ekonomēšanu uz sociālo jautājumu rēķina un milzīgu naudas summu izšķiešanu nākamā gada Pasaules kausa futbolā finālturnīram un 2016. gadā Riodežaneiro paredzētajām vasaras olimpiskajām spēlēm.
No Brazīlijas pilsētām turpina pienākt ziņas par masveidīgām protesta demonstrācijām. Dažviet tās norit miermīlīgi, taču, piemēram, Sanpaulu naktī uz trešdienu notikušas manifestantu sadursmes ar policiju. The Rio Times raksta, ka grupa agresīvi noskaņotu demonstrantu mēģinājuši ielauzties pilsētas mērijā, bet, kad tas nav izdevies, sarīkojuši grautiņu, kura laikā izdemolēti desmitiem veikalu un banku. Sadursmēs ar policiju esot cietušie, norāda BBC, piebilstot, ka kautiņi izcēlušies arī pašu manifestantu starpā, kad daļa miermīlīgi noskaņoto demonstrantu mēģinājuši apvaldīt vandaļus. Vakar kļuva zināms, ka piecās Brazīlijas pilsētās, kurās pašlaik norit futbola Konfederāciju kausa turnīrs, tiks ievesti Nacionālās sabiedriskās drošības spēki (NPSF) – 2004. gadā izveidots militārs formējums, kas pakļaujas federālās policijas komisāram. Šo spēku uzdevums ir nodrošināt kārtību gadījumos, kad izceļas sociālie nemieri, un to ievešanu lūgušas pilsētu, arī Riodežaneiro un Braziljas, varas iestādes.
Tas, ka drošības spēkus nācies ievest tieši tajās pilsētās, kurās notiek prestižais futbola turnīrs (Konfederāciju kausu uzskata par Pasaules kausa finālturnīra ģenerālmēģinājumu), nav nejaušība. Lai gan Brazīlijā futbols tiek uzskatīts gluži vai par reliģiju, gatavošanās šiem turnīriem kļuvuši par kliedzošu izšķērdības un korupcijas piemēru. Laikraksts Kommersant raksta, ka Pasaules kausam vien tiks tērēti 15 miljardi dolāru. «Patiesībā izmaksas noteikti būs lielākas, jo prakse liecina – brazīlieši parasti nespēj iekļauties plānotajā budžetā. Piemēram, stadionu rekonstrukcijai saskaņā ar sākotnējo plānu bija jāizmaksā 2,5 miljardus dolāru, taču jau pašlaik šī summa ir pārsniegta par miljardu. Turklāt daudzas arēnas vēl nemaz nav gatavas, bet tām, kuras jau nodotas ekspluatācijā, atklājušies daudzi trūkumi,» raksta Kommersant. Laikraksts norāda, ka no 109 objektiem, kurus bija paredzēts uzbūvēt līdz Pasaules kausa finālturnīram, nodoti tikai 15, bet no vairākiem plāniem, piemēram, ātrgaitas sabiedriskā transporta sistēmas ieviešanas, nācies atteikties.
Demonstranti ne bez pamata apsūdz valdību nesaimnieciskumā un korupcijā, uzskatot, ka liela daļa no līdzekļiem, kas atvēlēti Pasaules kausa organizēšanai, nokļuvuši politiskajai elitei tuvu negodprātīgu uzņēmēju kabatās. Tas pats attiecas uz tēriņiem, kas atvēlēti 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. «Valdība žņaudz mūs ar nodokļiem. Normālu skolu nav, slimnīcas ir briesmīgā stāvoklī, korupcija ir izgājusi ārpus kontroles, bet varas iestādes tērē miljardiem dolāru apšaubāmiem sporta pasākumiem,» intervijā AP sacījusi Riodežaneiro protestu dalībniece Marija Klaudija Kardozu. Sievietei tāpat kā daudziem
citiem protestētājiem rokās bija plakāts ar uzrakstu Nebrauciet uz pasaules čempionātu. «Mēs vēlamies parādīt, ka Brazīlija – tas nav tikai futbols, mums ir ļoti daudz svarīgāku problēmu, ar kuru risināša
nu neviens nenodarbojas. Piemēram, es un mana ģimene, no rīta dodoties uz darbu, neesam pārliecināti, ka atgriezīsimies mājās, jo noziedzības līmenis ir milzīgi augsts,» sarunā ar The Rio Time stāsta 24 gadus vecā Daiana Vanansiu, kura strādā lielā juridiskajā kompānijā. Interesanti, ka šiem argumentiem piekritis pat leģendārais brazīliešu futbolists Rivaldo. «Tas ir kauns, ka pasaules čempionātam tērē tādu naudu laikā, kad skolām un slimnīcām nav saimnieku. Apkārt ir viena vienīga vardarbība, nepārtraukti nemieri. Mēs pašlaik neesam spējīgi uzņemt pasaules čempionātu, mums tas arī nav vajadzīgs – mums ir vajadzīga veselības aizsardzība un izglītība,» viņš pavēstījis. Savukārt pašreizējās Brazīlijas futbola izlases uzbrucējs Halks uzsvēris, ka ļaudis neprotestē pret pašu čempionātu, bet gan pārlieku lielajiem un nepamatotajiem izdevumiem, kas ar to saistīti. ITARTASS vēsta, ka izlase oficiāli paudusi atbalstu demonstrantu prasībām, tomēr futbolisti uzsvēruši, ka protesta akcijām jābūt miermīlīgām.
Lai gan vairāki Brazīlijas mediji paguvuši salīdzināt notiekošo valstī ar protestiem Turcijā, Reuters uzsver, ka tas nav īsti korekti – pārāk atšķirīga bijusi valsts līderu reakcija. Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdogans nekautrējās dēvēt demonstrantus par marodieriem un teroristiem, bet Brazīlijas prezidente, kreisās Strādnieku partijas līdere Dilma Rusefa, gluži otrādi, paudusi viņiem savas simpātijas. «Brazīlija ir pamodusies spēcīgāka nekā bija. Plašās demonstrācijas liecina par mūsu demokrātijas enerģiju, par to, cik pilsoniska ir sabiedrība un cik skaļa ir ielu balss. Mana valdība ir sadzirdējusi prasības pēc pārmaiņām un ir gatava sociālai transformācijai,» prezidentes sacīto citē Reuters. Konkrētus soļus, kādiem gatava valdība, viņa gan nav precizējusi, taču jāpiebilst, ka arī demonstrāciju dalībnieku prasības ir samērā izplūdušas. Domājams, ka protestu dēļ Pasaules kausa finālturnīrs netiks atcelts, vairākas provinces jau atcēlušas sabiedriskā transporta biļešu cenu paaugstinājumu (no 1,5 līdz 1,65 dolāriem par braucienu), bet citas konkrētas prasības demonstrācijās nav izskanējušas. AP norāda, ka ne mazāk svarīgi ir tas, ka valdībai īsti nav ar ko risināt sarunas – demonstrācijas nav organizējis kāds konkrēts politisks spēks vai, piemēram, arodbiedrības. Anonīmi aicinājumi uz piedalīšanos protesta akcijās tiek izplatīti interneta sociālajos tīklos un ar mobilo tālruņu īsziņām, un uz tiem lielākoties atsaukušies strauji augošās Brazīlijas vidusšķiras pārstāvji. Reuters norāda, ka tieši viņiem ir ko zaudēt, jo Brazīlijas ekonomiskā izaugsme sākusi palēnināties, bet valdības sajūsma par makroekonomiskajiem rādītājiem nav transformējusies infrastruktūras izveidošanā (ja atskaita pāris megaprojektus) un drošības garantēšanā. «Mēs esam tie, kuri maksā nodokļus un vēlamies, lai tie pie mums atgriežas veselības aprūpes, izglītības un sabiedriskā transporta veidā. Mēs gribam, lai policija mūs aizsargā, gribam, lai valsts rūpētos par cilvēkiem, kuri palikuši bez darba un naudas,» AP skaidro 34 gadus vecā Sanpaulu juriste Agata Rossi de Paula. Savukārt 22 gadus vecā Jasmīne Gomesa piebilst, ka politiskās elites pārstāvjiem beidzot būtu jāiemācās izrādīt cieņu pret tautu.