Irānas prezidenta vēlēšanās uzvar Hasans Rovhani
 

Ar 51% vēlētāju atbalstu par Irānas jauno prezidentu ievēlēts Hasans Rovhani, vēsta ārzemju mediji.

No viņa ievērojami atpaliek konservatīvais Teherānas mērs Muhameds Bakers Kalibafs, kuru atbalstījuši tikai 15,76% irāņu, ziņo Iekšlietu ministrija.

Kā ziņo amatpersonas, vēlēšanu aktivitāte piektdien bijusi augsta, un balsošanu nācās pagarināt līdz plkst.23, lai ļautu nobalsot pēc iespējas lielākam skaitam irāņu. Televīzijas kanāls "Press TV" vēsta, ka pie balsošanas urnām esot devušies 80% no 50 miljonus lielā balsstiesīgo kopskaita.

64 gadus vecais garīdznieks Rovhani ir "mērenais", kurš pēdējo dienu laikā centies iegūt reformistu simpātijas.

Rovhani ir ieņēmis vairākus amatus Irānas parlamentā un savulaik vadījis Teherānas delegāciju sarunās ar pasaules lielvarām par Irānas kodolprogrammu.

Atbalsts Rovhani pieauga pēc tam, kad vienīgais reformistu kandidāts Muhameds Reza Arefs otrdien paziņoja, ka uzklausot bijušā prezidenta Muhameda Hatami padomu, savu kandidatūru atsauc.

Pēc Arefa izstāšanās no sacensības Rovhani atbalstu izteica gan Hatami, gan otrs bijušais prezidents – Akbars Hašemi Rafsandžani, kuram pašam kandidēt liedza tā dēvētā Aizbildņu padome, kuras sastāvā ir 12 islāma teologi un juristi.

Rovhani solījis uzlabot attiecības ar starptautisko sabiedrību un panākt pret Irānu vērsto ekonomisko sankciju mīkstināšanu. Sankcijas, kas tika ieviestas, reaģējot uz Teherānas nepiekāpību kodolsarunās, ievērojami ietekmējušas valsts ekonomiku. Inflācija pārsniegusi 30% un Irānas riāls ir zaudējis gandrīz 70% savas vērtības. Turpina augt arī bezdarbs.

Tāpēc irāņus šajās vēlēšanās pamatā interesēja ekonomiskie jautājumi, un viņi cer, ka prezidenta krēslā nonākot Rovhani, valsts tautsaimniecība varētu atgūties. Kad Rovhani vadīja Irānas delegāciju, kodolsarunās 2003.gadā tika panākta vienošanās par Teherānas pretrunīgi vērtētās urāna bagātināšanas programmas apturēšanu, taču tā atkal tika atsākta, kad divus gadus vēlāk par Irānas prezidentu kļuva Ahmadinedžads.

Vēlēšanās kandidē arī bijušais ārlietu ministrs Ali Akbars Velajati, pašreizējais Irānas kodolsarunu delegācijas vadītājs Saīds Džalili, bijušais Revolūcijas gvardes komandieris Mohsens Rezai un bijušais telekomunikāciju ministrs Muhameds Gharazi.

Trešajā vietā šobrīd izvirzījies Džalili, par kuru balsojuši 11,38% vēlētāju, bet viņam seko Rezai, kuru atbalstījuši 11,16% irāņu. Savukārt Velajati un Gharazi saņēmuši mazāk nekā desmit procentus balsu.