Cilvēku dabiskais ģenētiskais kods nav patentējams, taču atļauts patentēt mākslīgi radītu DNS, ceturtdien nolēma ASV Augstākā tiesa.
Spriedums uzskatāms par kompromisu starp biotehnoloģiju industriju, kas vēlējās saglabāt visus savus patentus, un zinātnieku intereses aizstāvošām organizācijām, kas vēlas panākt pētniekiem un pacientiem neierobežotu pieeju ģenētiskiem datiem.
Augstākā tiesa pārskatīja 2012.gada apelāciju tiesas lēmumu, kas ļāva biotehnoloģiju kompānijai "Myriad Genetics Inc" patentēt divus atklātos gēnus BRCA1 un BRCA2, kas tiek saistīti ar paaugstinātu krūts un vēža risku.
"Dabiski veidojies DNS posms ir dabas produkts, un tas nav patentējams tāpēc vien, ka [kompānijai] izdevies to izolēt. Taču [mākslīgi sintezētais] komplementārais DNS ir patentējams, jo tas dabiski nerodas," nolēma tiesa.
Kompānija ir "atklājusi svarīgu un noderīgu gēnu, bet šī gēna izolēšana no apkārtējā ģenētiskā materiāla nav izgudrošana," teikts Augstākās tiesas spriedumā.
ASV Augstākajā tiesā ar prasību pārskatīt 2012.gada tiesas lēmumu, kas apturēja patentēto gēnu tālākus pētījumus, vērsās asociāciju koalīcija, kas pārstāv 150 000 pētnieku, ārstu un pacientu.
Kompānija "Myriad Genetics Inc" ar paaugstinātu krūts un olnīcu vēža risku saistītās gēnu mutācijas BRCA1 un BRCA2 atklāja deviņdesmitajos gados.
Uzņēmums piedāvā pacientiem ģenētisku testēšanu, lai noskaidrotu, vai viņi nav šāda gēna nēsātāji. Viens no šiem gēniem BRCA1 nesen atklāts Holivudas zvaigznei Andželīnai Džolijai, kā dēļ aktrisei ir 87% iespējamība saslimt ar krūts vēzi un 50% risks saslimt ar olnīcu vēzi.
Tomēr "Myriad" izstrādātais ģenētiskais tests maksā vidēji 4000 ASV dolāru, un kompānijas reģistrētā patenta dēļ citi pētnieki nav varējuši izstrādāt konkurējošus testus.
Gandrīz 20% no pašlaik identificētajiem cilvēku gēniem ir patentēti. Daļu patentu reģistrējušas privātas kompānijas, bet pārējos universitātes un pētniecības institūti.