Šveices vēlētāji svētdien aizvadītajā referendumā ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījuši valdības lēmumu padarāt stingrākus nosacījumus likumā par patvēruma piešķiršanu.
78,4% vēlētāju atbalstījuši septembrī patvēruma meklētāju likumā ieviestās izmaiņas.
Vēlētāji atbalstījuši likuma grozījumus, kas cita starpā paredz, ka dezertēšana no armijas turpmāk nevarēs būt pamats, lai Šveicē pieprasītu patvērumu.
Ieceres pretinieki un cilvēktiesību aizstāvji gan pauduši vilšanos par šādu referenduma iznākumu.
"Šis referendums ir katastrofa patvēruma meklētājiem un bēgļiem, uzvarētāju tajā nav," teikts paziņojumā, ko izplatījusi organizācija, kas pieprasīja rīkot referendumu par likumā veiktajām izmaiņām. Tā gan pauž atzinīgus vārdus "iedzīvotāju mazākumam, kam vēl ir sirdsapziņa".
Arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" Šveices filiāles vadītāja Manona Šika pauda nopēlumu "'ļoti, ļoti lielajai" vēlētāju daļai, kas nobalsoja par grozījumiem likumā.
Turpretī galēji labējās Šveices Tautas partijas (SVP) politiķe Selīna Amandruza pauda gandarījumu par referenduma iznākumu, norādot, ka deviņi no desmit patvēruma meklētājiem Šveicē ierodas "ekonomisku apsvērumu" vadīti.
"Neapšaubāmi ir nepieciešama sistēmas maiņa," viņa norādīja.
Pašreiz Šveice izskata ap 48 000 iebraucēju patvēruma piešķiršanas lūgumus. No tiem 28 631 patvēruma lūdzējs Šveicē ieradās pērn.
Pērn Šveicē ieradās lielākais skaits iebraucēju kopš 1999.gada, kad Balkānu kara dēļ Šveicē patvērumu lūdza 48 000 cilvēku.
Šveicē ir viens patvēruma lūdzējs uz 332 iedzīvotājiem. Šis rādītājs lielāks ir tikai Maltā, Zviedrijā un Luksemburgā.