Nelielās Igaunijas Manijas salas iedzīvotāji sarīkojuši dumpi – viņi vairs negribot redzēt nevienu tūristu, jo atpūtnieki piemēslojot malu maliņas. Daži vietējie igauņi pat piedraudējuši – viss, tūristiem jūras ceļš tiks slēgts. Zinot, ka Igaunija nesen izstrādājusi savu tūristu piesaistīšanas zīmolu un tas vainagojies ar pāris miljoniem tūristu gadā, ir skaidrs, ka salinieku buntošanos oficiāli neatbalstīs.
Latvijas tūrisma firmās, kas organizē ekskursijas uz Igauniju, nebija neko dzirdējuši par manijiešu ultimātu. Igaunijas Tūrisma padomes tirgus menedžere Elīna Priks Neatkarīgajai sacīja, ka slēgt salu nav iespējams, tā ir Igaunijas Republikas teritorija, nevis privāts īpašums.
Manija ir otrā lielākā sala Pērnavas apriņķī. Pirmajā vietā ir Kihnu. Tūristiem no Pērnavas, protams, ir ļoti ērta un ātra nokļūšana uz kādu no tām, ja sakārojas izbaudīt etnogrāfisku gaisotni. E. Priks piekrīt, ka Manija ir ļoti maza sala (tajā mīt apmēram pussimts cilvēku) un vasarā tajā ierodas salīdzinoši ļoti daudz tūristu. Un, kur cilvēku bari, tur arī daudz atkritumu. Varētu teikt, ka manijiešiem tūrisma sezonas laikā ir nenormāla dzīve, ja gribas mieru un klusumu, tad grūti tādu vietiņu uz salas atrast, viņa saka. Bet neko darīt – uz salas atrodas divas tūristu atpūtas vietas. E. Priks pieļauj, ka tās nekādu lielo peļņu neienes, tomēr bizness paliek bizness.
Kihnu salas iedzīvotāji atrodas labākā situācijā. Vispirms jau tāpēc, ka vasarā uz salas dzīvo aptuveni 500 cilvēku. Arī uz Kihnu salas ir divas trīs viesu mājas un atpūtas bāze, bet šī sala ir lielāka, un nerodas sajūta, ka salinieki un atpūtnieki kāptu viens otram uz galvas. Turklāt kihnujieši kuru katru pie sevis neuzņem, tūrisma sezonā viņi izīrē mājas vai istabas pazīstamiem cilvēkiem vai ar rekomendācijām. Arī tā viņi sargā savu salu. Vietējiem nepatīk, ka tūristi salu izbraukā kravas mašīnā (tā ir viena no Kihnu salas tūrisma atrakcijām). Arī viņi burkšķ, bet pagaidām neko citu nepasāk, jo jau desmit gadu Kihnu salas kultūras telpa ir UNESCO pasaules nemateriālā un verbālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas uzliek pienākumus.
E. Priks saka – salu Igaunijai ir daudz, bet tūristi lielākoties apmeklē tikai 20 vai 25 no tām. Populārākās ir Sāremā, Hījumā, Kihnu, Vormsi, Roņu, Naisāre. Pēdējos gados Igaunijā tūristu skaits sasniedzis apmēram divus miljonus cilvēku gadā. Latvijas tūristi pēc apmešanās datiem ieņem 5. vietu, bet aktīvākie Igaunijas apskatītāji bijuši somi, zviedri, krievi un vācieši.