Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komitejā šodien atbalstīti noteikumi, kas paredz, ka kibernoziedzniekus visā Eiropas Savienībā (ES) sodīs stingrāk, aģentūru LETA informēja Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele.
Jauno noteikumu mērķis ir veicināt kibernoziegumu novēršanu un stiprināt policijas un tiesu iestāžu sadarbību, kā arī noteikt jaunu astoņu stundu termiņu, kurā jāreaģē uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem.
Noteikumi liks dalībvalstīm paredzēt maksimālo sodu ne mazāku par diviem gadiem par noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgu piekļuvi vai iejaukšanos informācijas sistēmu darbībā, nelikumīgu manipulāciju ar datiem, nelegālu iejaukšanos saziņā vai minēto nodarījumu pastrādāšanai noderīgu rīku tīšā izstrādē.
Noteikumi paredz arī jaunus vainu pastiprinošus apstākļus, lai efektīvāk novērstu plaša mēroga uzbrukumus informācijas sistēmām. Noteikumi neattieksies uz "mazsvarīgiem" nodarījumiem, tomēr ikvienas dalībvalsts ziņā būs noteikt, kādi nodarījumi uzskatāms par "mazsvarīgiem".
Direktīva liek noteikt ne mazāk kā piecus gadus brīvības atņemšanas maksimālo sodu par uzbrukumiem "īpaši svarīgai infrastruktūrai", piemēram, elektrostacijām, transporta tīkliem vai valdības sistēmām. Tas pats attieksies uz nodarījumiem, kas veikti noziedzīgā organizētā grupā, kā arī uz noziegumiem, kas radījuši nopietnu kaitējumu.
Direktīvas projekts paredz vismaz trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu par robottīklu veidošanu, proti, ja nodarījuma veicējs, izmantojot īpašas datorprogrammas, mērķtiecīgi inficējis daudzas informācijas sistēmas, lai tās kontrolētu un izmantotu lielu kiberuzbrukumu veikšanai.
Direktība uzliek dalībvalstīm pienākumu nekavējoties reaģēt uz steidzamiem palīdzības pieprasījumiem kiberuzbrukumu gadījumā. Tām būs jāveido valsts operatīvie kontaktpunkti, kas pieejami divdesmit četras stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā, un nodrošina reakciju uz steidzamiem pieprasījumiem astoņu stundu laikā.
Juridiskas personas būs atbildīgas par nodarījumiem, kas pastrādāti to labā, piemēram, ja firma nolīgst hakeri, kuram uzdod piekļūt konkurenta datubāzei. Sodi juridiskām personām var ietvert pieejas liegšanu sabiedriskā labuma nodokļu atlaidēm vai pat uzņēmumu slēgšanu.
Atšķirībā no parastajiem noziegumiem kibernoziegumus neapgrūtina valstu robežas vai attālumi. Kibernoziedznieks, kas dzīvo Nīderlandē, izmantojot kontroles centru, kas atrodas Vācijā, var uzbrukt datoriem, kuri atrodas Ukrainā, lai tādējādi kaitētu bankai, kuras atrašanās vieta ir Lielbritānija.
"Ar šo direktīvu tiek ieviesti kopīgi ES līmeņa noteikumi par kriminālsodiem, un tās mērķis ir arī veicināt kopīgus pasākumus noziegumu prevencijai un informācijas apmaiņu starp atbildīgajām iestādēm dažādās dalībvalstīs," skaidro par Parlamenta nostājas sagatavošanu atbildīgā deputāte Monika Hohlmeiere.
Eiropas Parlaments par direktīvas apstiprināšanu balsos jūlija plenārsesijā, pēc tam tas vēl oficiāli jāapstiprina ES ministriem. Jaunās direktīvas pamatā ir noteikumi, kas bijuši spēkā kopš 2005.gada.