Milzīgajos plūdos Centrāleiropā vairāki bojāgājušie

Čehijā, Vācijā un Austrijā nerimstas plūdi, kas jau prasījuši vairāku cilvēku dzīvības. Ilgstošo lietavu dēļ cēlies ūdens līmenis daudzās upēs, reģistrēti vairāki rekordi, daudzviet izsludināts ārkārtas stāvoklis, un iedzīvotājiem palīdzēt steidzas bruņotie spēki.

Vakar kritiskākā situācija bija Bavārijas pilsētā Pasavā, kur ūdens līmenis sasniedzis nebijušas atzīmes, un Čehijas galvaspilsētā Prāgā, kur iedzīvotāji ar bažām gaidīja, vai Vltavas upes krastos ierīkotie dambji, kas tika uzbūvēti pēc 2002. gada plūdiem, izturēs ūdens spiedienu.

«Vēsturiskais maksimums ir sasniegts, bet ūdens līmenis turpina celties. Situācija ir ļoti, ļoti nopietna,» vakarrīt paziņojis Pasavas pilsētas domes pārstāvis Herberts Cillingers, piebilstot, ka lielākā daļa pilsētas jau applūdusi un nācies pieņemt lēmumu par elektrības atslēgšanu. Bavārijas pilsētā Pasavā kopā saplūst trīs upes – Donava, Inna un Ilca, tajās visās ūdens līmenis ir strauji cēlies. Jau svētdienas vakarā tika prognozēts, ka līmenis pārsniegs 2002. gada maksimumu jeb 10,81 metru virs normālā līmeņa, taču nebija domāts, ka tas notiks tik strauji, – vakar pusdienlaikā līmenis bija cēlies jau gandrīz par 12,5 metriem. Pasavā izveidotā krīzes štāba pārstāvji informējuši, ka pilsētā ieradušies vairāk nekā simt bundesvēra karavīru un brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības no dažādiem Bavārijas novadiem. Tomēr daudziem darba pietiek pašu mājās – vairāk nekā 10 Bavārijas municipalitātēs jau ir izsludināta plūdu trauksme, bet vietējās valdības izveidotais krīzes štābs atzinis, ka federālo zemi piemeklējuši plūdi, kas gadās reizi simt gados. «Kaut kas tāds Bavārijā vēl nav redzēts,» izteicies federālās zemes vides aizsardzības ministrs Marsels Hūbers.

Līdzīgs vērtējums plūdiem gan atskan arī no citām Vācijas zemēm – Saksijas, Tīringenes un Bādenes–Virtembergas, turklāt pastāv diezgan lielas bažas, ka plūdi varētu skart arī Vācijas rietumus. Radiostacija Deutsche Welle vēsta, ka kanclere Angela Merkele jau devusi rīkojumu izveidot krīzes štābu, kurā būtu pārstāvēti iekšlietu, aizsardzības un finanšu ministriju valsts sekretāri. Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Štefans Pariss paziņojis, ka palīdzēt plūdu skarto reģionu iedzīvotājiem nosūtīti vairāk nekā 1700 karavīru. Interneta ziņu vietne The Local vēsta, ka viņu sākotnējais uzdevums bijis palīdzēt nostiprināt dambjus un aizsprostus, taču daudzviet jau kļuvis skaidrs, ka tie vienalga neizturēs ūdens spiedienu, tādēļ karavīri palīdz evakuēt iedzīvotājus. BBC ziņo, ka no Eilenburgas pilsētas vien evakuēti aptuveni 7000 iedzīvotāju, bet Gesnicu (Tīringenes federālajā zemē) pametuši visi 3000 cilvēku, kas tajā dzīvoja. «Tiek uzskatīts, ka situācija kļūst kritiska, ja ūdens līmenis Plaises upē ceļas par metru, bet tas jau paaugstinājies par 4,14 metriem,» sacījusi pilsētas administrācijas darbiniece Jana Fuksa. Svētdienas pēcpusdienā pilnībā evakuēti arī nelielā Zerbicas ciemata iedzīvotāji, un tagad ir skaidrs, ka tas paveikts pēdējā brīdī, – naktī uz pirmdienu ūdens pārrāvis aizsprostu un ciemats applūdināts.

Pamazām turpina paaugstināties Elbas līmenis Drēzdenē, taču līdz kritiskajai atzīmei palikuši vēl vairāki metri. Kritiska situācija veidojas Jēnā un citās Vācijas pilsētās, vēsta interneta ziņu vietne The Local. Tā ziņo, ka daudzos plūdu skartajos reģionos, lielākoties valsts dienvidos un austrumos, vakar nav notikušas mācības skolās, bijušas slēgtas iestādes, bet lietus dienas pirmajā daļā turpinājās. Reuters vēsta, ka Vācijā vismaz četri cilvēki gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts, taču pastāv bažas, ka upuru skaits varētu būt lielāks. «Par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem pagaidām vēl ir pāragri runāt,» norādījusi Vācijas ekonomikas ministres pārstāve Taņa Krausa. Savukārt A. Merkeles birojs pavēstījis, ka šodien kanclere apmeklēs plūdu skartos reģionus.

Čehijas varasiestādes vakar paziņojušas, ka plūdu upuru skaits pieaudzis vismaz līdz pieciem cilvēkiem, vēl vairāki tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts. Jau svētdienas vakarā Čehijas valdības vadītājs Petrs Nečass paziņoja par ārkārtas situācijas izsludināšanu visā valstī, izņemot Pardubices apgabalu, kuru plūdi nav skāruši. Čehijas bruņotie spēki ir iesaistīti gan iedzīvotāju evakuēšanā, gan dambju un aizsprostu nostiprināšanā, – vakarrīt simtiem karavīru palīdzēja nostiprināt īpašās barjeras Vltavas krastos Prāgā, kur maksimālā ūdens līmeņa sasniegšana tika prognozēta vakar pievakarē. «Pagaidām izskatās, ka Prāgai nevajadzētu applūst,» sarunā ar informācijas aģentūru CTK sacījis pilsētas mēra pienākumu pildītājs Tomašs Hudāčeks. Speciālisti apgalvo, ka Vltava caur pilsētu sekundē nes gandrīz divreiz mazāku ūdens apjomu nekā 2002. gadā un dambjiem vajadzētu izturēt. Lai gan evakuācija no Prāgas nav izsludināta, jau svētdien no vairākām slimnīcām, kas atrodas potenciāli apdraudētos rajonos, evakuēti pacienti. Arī Prāgas zoodārzs pārvietojis dzīvniekus uz telpām, kas atrodas augstāk kalnā. Plūdu dēļ vakar bija slēgtas astoņas Prāgas metro stacijas un tūristu iecienītais Kārļa tilts pār Vltavu.

Arī daudzviet Čehijā slēgtas skolas un nekursē sabiedriskais transports. Plūdu dēļ slēgtas automaģistrāles un vairākas dzelzceļa līnijas, bet no to apdraudētajām apdzīvotajām vietām evakuēti gandrīz 3000 iedzīvotāju. P. Nečass paziņojis, ka plūdu seku likvidēšanai tiks piešķirti 300 miljoni kronu jeb aptuveni 15 miljoni dolāru. CTK, atsaucoties uz čehu meteorologiem, vēsta, ka tuvākajās dienās Čehijā lietusgāzēm vajadzētu mitēties, taču ūdens līmenis upju baseinos lielā mērā atkarīgs no nokrišņu daudzuma Alpos, un šajā ziņā prognozes nav iepriecinošas. AP atgādina, ka spēcīgi plūdi reģistrēti arī Austrijā, kur pagājušonedēļ divu dienu laikā nolija divu mēnešu norma. Šajā valstī dabas stihija varētu būt prasījusi vismaz četru cilvēku dzīvības. Salīdzinoši mazāki plūdi piemeklējuši arī Šveici un Poliju, un, ja ūdens līmenis Donavā turpinās celties, tie sagaida arī Slovākiju un Ungāriju.

RIA Novosti atgādina, ka beidzamajos gados spēcīgi plūdi Eiropu piemeklē aizvien biežāk, un Starptautiskā dabas fonda (WWF) speciālists Aleksejs Kokorins ir pārliecināts, ka šādā veidā izpaužas globālās klimata izmaiņas. «Uz visas planētas nokrišņu daudzums kļūst aizvien nevienmērīgāks. Turklāt mērenajās platuma joslās, kā Vācijā vai Čehijā, tas izpaužas krasāk nekā tropos,» norādījis A. Kokorins. Viņš arī piebildis, ka gaisa masas aizvien biežāk virzās paralēli meridiāniem, no ziemeļiem un dienvidiem, kas noved pie ļoti straujām temperatūras svārstībām un nevienmērīga nokrišņu daudzuma. n

***

LIELĀKIE PLŪDI EIROPĀ PĒDĒJO PIECU GADU LAIKĀ

2008. gada septembris – Lielbritānijas rietumos un ziemeļos plūdi prasīja astoņu cilvēku dzīvības

2008. gada oktobris – ilgstošu lietusgāžu rezultātā tika applūdinātas plašas teritorijas netālu no Kaljāri pilsētas Sardīnijas salā (Itālija). Vismaz seši cilvēki dabas katastrofā gāja bojā, simtiem palika bez pajumtes

2009. gada jūnijs – vismaz 13 cilvēku gāja bojā plūdos, kas izcēlās Čehijā, Vācijā, Austrijā, Polijā un Rumānijā

2009. gada oktobris – 35 cilvēki gāja bojā Sicīlijas salā Itālijā, kur spēcīgas lietusgāzes izraisīja postošus zemes nogruvumus salas ziemeļaustrumos

2010. gada augusts – stipras un ilgas lietusgāzes piemeklēja Lietuvu, Poliju, Čehiju un Vāciju. Plūdi prasīja vismaz 17 cilvēku dzīvības

2010. gada novembris – Beļģiju piemeklēja spēcīgākie plūdi beidzamo 50 gadu laikā, kas nodarīja ievērojamus postījumus apdzīvotajām vietām un lauksaimniecības zemēm, kā arī prasīja četru cilvēku dzīvības

2010. gada novembris – spēcīgi plūdi piemeklēja Balkānu pussalas valstis – Melnkalni, Serbiju, Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu. Atsevišķi rajoni uz ilgāku laiku palika bez elektrības un dzeramā ūdens

2011. gada janvāris – strauji ceļoties Mozeles upes līmenim Vācijā, applūda vairāk nekā 30 apdzīvotu vietu, kas atrodas starp Koblencu un Trīru. Viens cilvēks gāja bojā

2011. gada jūlijs – spēcīgi plūdi piemeklēja Polijas centrālos rajonus. Varšavā applūda pazemes pārejas un dzelzceļa stacijas

2011. gada novembris – četri cilvēki gāja bojā plūdos, kas piemeklēja Kalabrijas reģionu un Sicīlijas salu Itālijā

2012. gada jūnijs – ilgstošas lietavas noveda pie plašu teritoriju applūšanas Anglijā, Skotijā un Ziemeļīrijā. Plūdu dēļ nācās pārtraukt dzelzceļa satiksmi, bet Belfāstā bez elektrības palika tūkstošiem mājsaimniecību

2012. gada novembris – pēkšņi plūdi piemeklēja Slovēniju, Veleņes pilsēta uz vairākām dienām faktiski tika nošķirta no ārpasaules

2012. gada decembris – pēdējos 50 gados spēcīgākie plūdi piemeklēja Lielbritānijas dienvidrietumu rajonus

2013. gada februāris – vairāki cilvēki gāja bojā Balkānu pussalā, kur plūdu varā nokļuva lielākā daļa Maķedonijas teritorijas un daļa Serbijas

Avots: RIA Novosti