Šveicē uz gadu spēkā stājušās jaunas kvotas Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju skaitam, kāds drīkst strādāt valstī.
Šveice, kas nav ES dalībvalsts, norāda, ka imigrācija sasniegusi nepieņemami augstu līmeni, ārvalstniekiem veidojot ceturtdaļu no valsts iedzīvotāju skaita.
Ierobežojumi astoņām no jaunajām ES dalībvalstīm sākotnēji tika ieviesti pērn.
Jaunie ierobežojumi paredz, ka no 1.jūnija imigrantiem no Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Čehijas ilgtermiņa uzturēšanās atļauju skaits tiks noteikts 2180 apmērā.
No šī paša datuma ilgtermiņa uzturēšanās atļauju skaits 17 vecajām ES dalībvalstīm uz 12 mēnešiem tiks noteikts 53 700 apmērā.
Tikmēr imigrācija Šveicē no Bulgārijas un Rumānijas, kas ir jaunākās ES dalībvalstis, ir strikti ierobežota.
Šveice noslēgusi vairākas vienošanās ar ES par cilvēku brīvu kustību apmaiņā pret piekļuvi Eiropas tirgiem, taču Eiropas Komisija (EK) brīdina, ka šīs kvotas varētu apdraudēt savstarpējās attiecības.
Lielākais vairums imigrantu Šveicē ierodas no tādām tradicionālām ES dalībvalstīm kā Vācija, Spānija, Portugāle un Itālija.
Ziņu aģentūras BBC žurnāliste Ženēvā Imogena Folkesa vēsta, ka Šveicei ir maz par ko sūdzēties, ņemot vērā bezdarbu zem 3% līmeņa, augstāku par prognozēto ekonomisko izaugsmi un spēcīgu nacionālo valūtu.
Taču Šveicē pastāv bažas par aizvien pieaugošo strādnieku pieplūdumu no nabadzīgākām ES dalībvalstīm.
Nesen valdība paziņoja, ka valstī ierodošos cilvēku skaits pēdējo gadu laikā pat par 80 000 pārsniedzis to cilvēku skaitu, kas valsti pamet.
Folkesa norāda, ka Šveice ir apņēmusies nesekot Eiropas ekonomikas problēmām un, lai arī liela daļa šveiciešu pieņem to, ka darba tirgum ir nepieciešami ārvalstu strādnieki, viņi ir neapmierināti ar mājokļu cenu pieaugumu vai pārpildītajām skolām.