Bosnijā oktobrī notiks tautas skaitīšana - pirmā pēc 1992.-95.gada kara, kura rezultātā notika būtiskas demogrāfiskās izmaiņas, piektdien pavēstīja komunikāciju un transporta ministrs Damirs Hadžičs.
"Bosnijas un Hercegovinas tautas skaitīšana sāksies 1.oktobrī," sacīja ministrs, paziņojot par šo soli, kas ir svarīgs Bosnijas centieniem virzībā uz Eiropas Savienību (ES).
Brisele ir vairākkārt norādījusi Sarajevai, ka datu atjaunošana par iedzīvotāju sastāvu ir svarīgs priekšnosacījums, lai tā varētu saņemt finansējumu, ko ES ir rezervējusi potenciālajām dalībvalstīm.
Bosnijā tautas skaitīšana pēdējo reizi veikta 1991.gadā, kad tā vēl bija Dienvidslāvijas sastāvā.
Tobrīd Bosnijā bija 4,4 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 43,7% bija Bosnijas musulmaņi jeb bosnieši, 31,4% - serbi un 17,3% - horvāti. Visu trīs tautību pārstāvji dzīvoja izkaisīti visā Bosnijas teritorijā.
Tomēr karš, kas izraisījās Bosnijas tautību starpā, noveda pie tā, ka 2,2 miljoni cilvēku pameta savas mājas un devās uz reģioniem, kas atradās viņu tautības pārstāvju kontrolē.
Atbilstoši pašreizējiem aprēķiniem Bosnijas iedzīvotāju skaits ir 3,8 miljoni.
Likums par tautas skaitīšanu, kas ilgstoši bijis strīdus iemesls Bosnijas tautību starpā, galu galā tika pieņemts pērn.
Musulmaņi bažījas, ka tautas skaitīšanas rezultāti, arī atbildes par tautību, reliģiju un valodu, varētu nostiprināt kara gadu "etniskās tīrīšanas" rezultātus atsevišķos apvidos, kuros musulmaņu bēgļi tā arī nav atgriezušies.
Patlaban dažās no šīm pašvaldībām 1991.gada tautas skaitīšanas rezultāti tiek izmantoti, lai proporcionāli sadalītu amatus, bet jaunās tautas skaitīšanas dati musulmaņu pozīcijas tur varētu vājināt.
Bosnijas karā dzīvību zaudēja 100 000 cilvēku.