Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Savienības amatpersonas aizvien biežāk pievērš uzmanību jauniešu bezdarbam, kas sasniedzis rekordaugstu līmeni – vecumā no 15 līdz 24 gadiem nedz mācās, nedz spēj atrast darbu 23,6% gados jaunu cilvēku jeb aptuveni 7,5 miljoni jauniešu.
Jauniešu bezdarba problēma būs viena no centrālajām tēmām jūnijā paredzētajā ES samitā, no savienības budžeta ir atvēlēti seši miljardi eiro tās risināšanai, taču speciālisti uzsver, ka ātra risinājuma nav – tikai pēc tam, kad ekonomiskajās grūtībās nonākušās ES valstis veiks strukturālās reformas un to ekonomikas sāks atdzīvoties, bezdarbnieku skaits varētu samazināties.
«Mums ir nepieciešams glābt veselu jaunu cilvēku paaudzi, kas dzīvo bailēs. Mums ir izaugusi lieliski izglītota jauna paaudze, taču tā piespiedu kārtā stāv dīkā. Tas nav pieņemami,» šonedēļ Parīzē notikušā konferencē sacījis Itālijas darba ministrs Enriko Džovanni. Reuters vēsta, ka viņš kopā ar saviem franču un spāņu kolēģiem mudinājuši pēc iespējas ātrāk risināt šo problēmu. Konferencē atgādināts, ka tādās valstīs kā Grieķija, Spānija un Portugāle situācija jau ir katastrofāla – bez darba ir attiecīgi 64%, 53% un 40% jauniešu. Turklāt runa ir nevis par īstermiņa, bet ilgtermiņa bezdarbu – liela daļa gados jauno cilvēku vairs nesaskata nekādas perspektīvas dzīvē, un politologi brīdinājuši par sociālo nemieru iespējamību. Atēnu universitātes politisko zinātņu un socioloģijas profesors Iljass Kaculis sarunā ar Deutsche Welle norādījis, ka tieši augstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir viens no iemesliem, kādēļ tradicionālajās politiskajās partijās vīlušies cilvēki vēlēšanās aizvien biežāk savas balsis atdod par ekstrēmistiem – piemēram, galēji labējo partiju Zelta rītausma. Uzstājoties konferencē, šo domu faktiski apstiprinājis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš nepieciešamību nodrošināt jauniešus ar darbu saistījis ar Eiropas sociālās aizsardzības modeļa saglabāšanu. «Ja Eiropā tiktu ieviesti ASV sociālās aizsardzības standarti, pie mums notiktu revolūcija – turklāt nevis nākamajā, bet tajā pašā dienā,» sacījis ministrs.
Reuters gan uzsver, ka konkrētas jaunas receptes jauniešu bezdarba līmeņa mazināšanai konferencē nav atklātas – runātāji sacījuši, ka nepieciešams izmēģināt dažādas pieejas, piemēram, atbalstīt mazo un vidējo biznesu, kas ir galvenais darba devējs tiem darba ņēmējiem, kas tikko uzsāk darba gaitas, veicināt arodizglītības iegūšanu, kas lieliski sevi pierādījusi Vācijā, sekmēt jauniešu mobilitāti un tamlīdzīgi. Ticis atgādināts par to, ka no ES budžeta laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam atvēlēti seši miljardi eiro – šo naudu plānots izlietot, lai nodrošinātu, ka gados jauniem cilvēkiem darba meklēšana prasītu ne vairāk kā četrus mēnešus.
Tomēr speciālistiem ir skaidrs, ka situācija ES valstīs ir tik dažāda, ka nekāda vienota politika nav iespējama, un tas, vai bezdarba līmenis samazināsies, lielākoties būs atkarīgs no dalībvalstu valdību rīcības. Vācijas arodizglītības sistēma, protams, ir labs piemērs, taču jāsaprot, ka pašlaik Grieķijā vai Spānijā mazie un vidējie uzņēmumi izmisīgi cīnās par izdzīvošanu un nevar atļauties ieguldīt naudu, lai pieņemtu darbā mācekļus. «Būsim godīgi, nav nedz ātra risinājuma, nedz lielā plāna, kas darbotos visas ES mērogos,» sacījis Eiropas Investīciju bankas vadītājs Verners Hoijers. Sarunā ar AP viņš norādījis, ka atšķirības valstu starpā ir pārāk krasas. Piemēram, nelielam uzņēmumam, kas atrodas Ziemeļitālijā, pāris kilometrus no robežas ar Austriju, ņemot kredītu, jārēķinās, ka tā procentu likme būs 2,5 reizes lielāka nekā austriešu konkurentiem. Skaidrs, ka šādā situācijā itāliešu uzņēmums pat nespēj domāt par jaunu darba roka piesaistīšanu. V. Hoijers norādījis, ka Eiropas nauda, protams, ir laba lieta, taču, lai tā nokļūtu apritē, nepieciešami cilvēki, kuri riskē veidot jaunus uzņēmumus vai darba vietas, taču recesijas māktajā Grieķijā vai Spānijā tādus ir grūti atrast.
«Valstis, kurās bezdarba līmenis ir visaugstākais – Grieķija, Spānija, Itālija –, pašlaik realizē darba likumdošanas reformas, kurām būtu jāveicina ekonomiskā izaugsme, jādod darba devējiem tiesības vienkāršāk pieņemt un atlaist darbiniekus un jāsekmē jaunu darba vietu rašanās. Taču, lai baudītu šo reformu augļus, būs nepieciešams ilgs laiks,» raksta AP. Viens no risinājumiem varētu būt lielāka jauniešu mobilitāte. Kaut gan laikraksti regulāri vēsta par to, ka «gados jauni grieķi un spāņi pamet valstis», saskaņā ar ES statistikas pārvaldes Eurostat datiem tikai 3% ES pilsoņu pastāvīgi strādā citā ES valstī. «Eiropas Komisija vēsta, ka dalībvalstīs ir aptuveni divi miljoni vakantu darba vietu, daudzas no tām Vācijā. Eiropas līderi mudinājuši jauniešus aktīvāk doties darba meklējumos uz citām kontinenta valstīm. Izskanējis priekšlikums izveidot kaut ko līdzīgu Erasmus programmai, kas piešķir studentiem stipendijas mācībām ārzemēs – šajā gadījumā runa būtu par stipendijām arodizglītības iegūšanai un prakses iziešanai ārzemēs,» raksta AP.
Deutsche Welle uzsver, ka, negaidot Briseles direktīvas, Vācija jau sākusi rīkoties. Maijā Vācijas darba ministre Urzula fon der Leijena un viņas spāņu kolēģe Fatima Banesa Garsija parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru 5000 spāņu jauniešu ik gadu varēs iegūt arodizglītību Vācijā. «Mums pašlaik trūkst ap 33 000 mācekļu, un kompānijas spāņus pieņems atplestām rokām,» uzsvērusi U. fon der Leijena. Viņa piebildusi, ka Vācija ir gatava Spānijai palīdzēt izveidot līdzīgu arodizglītības sistēmu, kurā mācības skolā tiek apvienotas ar profesijas apgūšanu un prakses iziešanu uzņēmumos. Tiesa, lai tas izdotos, nepieciešams, lai mazais un vidējais bizness Spānijā pārvarētu krīzi un nostabilizētos. Tomēr U. fon der Leijena atgādinājusi, ka pēc abu Vācijas valstu apvienošanās situācija Vācijas darba tirgū nav bijusi labāka. «Vēl pirms desmit gadiem Vācijā bija ļoti problemātiska situācija, taču mēs pierādījām, ka ir atrodama izeja,» sacījusi vācu ministre.