Eiropas Savienība (ES) vēlas atteikties no viena un divu eiro centu monētām, kuru izgatavošana ir dārga, bet izmantošana ikdienā daudziem rada neērtības, otrdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).
Kopš 2002.gada vienu un divu centu eiro monētu izgatavošana izmaksājusi eiro zonai 1,4 miljardus eiro (984 ,miljonus latu), kas nozīmē, ka to izgatavošana ir dārgāka nekā kopējā nominālvērtība, norāda EK.
Komisija pēc Eiropas Parlamenta un ES Padomes lūguma ir izvērtējusi mazo nominālu monētu izmaksu un sabiedriskā lietderīguma samērīgumu, kā arī izstrādājusi četrus šo monētu nākotnes scenārijus.
Pirmais scenārijs ir turpināt viena un divu centu monētu apgrozību kā līdz šim, bet otrais scenārijs paredz lētāku mazo nominālu eiro centu monētu laišanu apgrozībā, izmantojot materiāla sastāva izmaiņas vai uzlabojot monētu ražošanas efektivitāti, vai arī izmantojot abas metodes kopā.
Abi pārējie EK rosinātie scenāriji paredz mazo nominālu eiro centu monētu izņemšanu no apgrozības strauji vai pakāpeniski.
EK scenāriju izstrādē ir konsultējusies ar uzņēmējiem un patērētāju asociācijām, kā arī dalībvalstu centrālajām bankām un valstu kasēm un monētu kaltuvēm.
Tāpat ir uzklausīts sabiedrības viedoklis, kas gan ir ļoti dažāds, vieniem izrādot pieķeršanos mazāko nominālu eiro centu monētām un paužot bažas par iespējamo inflāciju, ja monētu neesamības dēļ vajadzēs noapaļot cenas, bet citiem atzīstot, ka tās viņu acīs ir nevērtīgas.
Pašlaik viena un divu centu monētas veido nepilnu pusi no visām apgrozībā esošajām eiro centu monētām. Eiro centiem ir arī piecu, desmit, 20 un 50 centu monētas.
EK sola turpināt diskusijas par šo jautājumu, izvērtējot visus četrus izstrādātos scenārijus.
Kopš 2002.gada eiro zonā apgrozībā ir laistas vairāk nekā 45,8 miljoni viena un divu centu eiro monētas, kas ir 137 monētas uz katru eiro zonas iedzīvotāju, liecina EK apkopotā informācija.
Eiro monētas emitē ES dalībvalstis, bet ES Padome ir atbildīga par to nominālu un tehniskās specifikācijas saskaņošanu.