Svētdien aizvadītajās Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā premjerministra Boiko Borisova labēji centriskā partija GERB ("Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību"), taču vēlēšanu iznākums neļauj lolot cerības, ka Bulgārijai tuvākajā laikā varētu izdoties izkļūt no politiskās krīzes.
Kā liecina vēlēšanu rezultāti pēc 96% balsu apkopošanas, par GERB nobalsojuši 30,7% vēlētāju, otrajā vietā ar 27% balsu ierindojušies opozīcijā esošie sociālisti.
Parlamentā iekļuvušas vēl divas partijas - turku minoritātes partija MRF, kas saņēmusi 10,7% balsu, un galējo nacionālistu partija "Ataka", par kuru nobalsojuši 7,4% vēlētāju.
Tikmēr vairākas partijas jau paziņojušas, ka negrasās sadarboties ar vēlēšanās uzvarējušo GERB. Sociālisti norāda, ka centīsies panākt, lai Borisovs vairs neatgrieztos pie varas, savukārt "Ataka" līderis Volens Siderovs jau svētdien paziņoja, ka partija nevar atbalstīt GERB.
"Mēs nevaram atbalstīt kādu, kas izsludinājis pret valsti un Bulgāriju vērstu politiku," uzsvēra Siderovs.
Daži analītiķi gan pieļauj, ka partija šo nostāju varētu arī mainīt.
Sociālistu līderis Sergejs Staņiševs ir pārliecināts, ka GERB nespēs izveidot valdību, un norāda, ka viņa vadītā partija ir gatava rīkot sarunas ar MRF, "Ataka" un pilsoniskās aktivitātes organizācijām, lai izveidotu tādu valdību, kas neizraisītu jaunus protestus.
"Pirmais uzdevums ir nepieļaut GERB nokļūšanu pie varas," uzsver Staņiševs. "Mēs uzņemsimies valdības veidošanas atbildību."
Lai gan sociālisti var rēķināties ar savu tradicionālo partneru MRF atbalstu, varētu būt grūti pierunāt viņus sadarboties ar "Ataka", jo savulaik partija nākusi klajā ar izteikumiem, kas vērsti pret turkiem.
Ierasti visnotaļ aktīvais Borisovs pēc vēlēšanām nav nācis klajā ar skaļiem paziņojumiem, savukārt viņa pārstāvētā partija nerīkoja pēcvēlēšanu mītiņu un no tās politiķiem nav izskanējušas uzvaras gaviles.
"GERB būs atbildīga valsts priekšā. [Borisovs] ir spējīgs izveidot valdību, tā gan varētu būt mazākumvaldība," norādījis bijušais iekšlietu ministrs un partijas otrais ietekmīgākais politiķis Cvetans Cvetanovs.
Bulgāru plašā neapmierinātība ar politiskajām norisēm atspoguļojās arī zemajā vēlētāju aktivitātē - svētdien pie balsošanas urnām devās tikai 53% balsstiesīgo, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989.gada.
Borisova valdība krita 20.februārī pēc plašiem protestiem, kas sākotnēji bija vērsti pret lielajiem elektrības rēķiniem un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības monopolu, bet vēlāk pārauga demonstrācijās pret valdību.
Kopš Borisova valdības krišanas pie varas bijusi pagaidu valdība.
Tā kā svētdien aizvadītajās vēlēšanās GERB uzvarējusi ar nelielu balsu pārsvaru, analītiķi pieļauj, ka parlamentā iekļuvušajām partijām neizdosies izvest valsti no politiskās krīzes un, iespējams, jau septembrī varētu notikt jaunas vēlēšanas.