Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados nelikumīgi rietumvalstu farmācijas kompāniju ražojumu izmēģinājumi veikti vairāk nekā 50 000 Austrumvācijas iedzīvotāju, svētdien vēsta "Der Spiegel". Bieži tas darīts bez pašu pacientu ziņas, un vairāki pacienti miruši.
Par šādiem izmēģinājumiem Vācijas prese ziņoja jau pagājuša gada nogalē. Tobrīd tika minēts, ka starp šiem uzņēmumiem bijušas tādas kompānijas kā "Bayer", "Schering", "Hoechst" (tagad "Sanofi"), "Boehringer Ingelheim" un "Goedecke" (šobrīd pieder "Pfizer").
Kā tagad raksta izdevums, atsaucoties uz iepriekš nepublicētiem Austrumvācijas Veselības aizsardzības ministrijas, Farmācijas institūta un komunistiskā režīma slepenpolicijas "Stasi" dokumentiem, līdz Berlīnes mūra krišanai 1989.gadā vairāk nekā pussimts slimnīcās veikti aptuveni 600 klīniskie izmēģinājumi.
Daudzas lielas Rietumvācijas, Šveices un ASV firmas par vienu šādu pētījumu piedāvāja lielas summas - līdz pat 800 000 Rietumvācijas marku, kas tobrīd diezgan trūcīgajai Austrumvācijas veselības aprūpes sistēmai bija prāva nauda, norāda "Der Spiegel". Dokumentos atrodamas ziņas par vairāku pacientu nāvi.
Divi cilvēki miruši Austrumberlīnē, izmēģinot "Hoechst" izstrādāto medikamentu trentālu, bet vēl divi - plaušu klīnikā pie Magdeburgas, pārbaudot asinsspiediena regulēšanas līdzekli, ko ražojusi firma "Sandoz", kuru vēlāk pārņēma Šveices kompānija "Novartis", raksta izdevums.
Pacientiem bieži vien nav sniegta pilnīga informācija par iespējamajiem riskiem un blaknēm. Medikamentu izmēģinājumi turklāt veikti arī pacientu grupām, kas nevarēja saņemt pienācīgu informāciju un sniegt savu piekrišanu, - priekšlaicīgi dzimušiem bērniem un alkoholiķiem akūta delīrija stāvoklī.
Lūgti komentēt šo informāciju, farmācijas firmu pārstāvji lielākoties atbild, ka tas noticis pirms ļoti ilga laika un principā ražotāji medikamentu izmēģinājumos vienmēr stingri ievēro paredzēto kārtību.
Vācijas farmācijas kompāniju federācija savukārt paziņojusi, ka šobrīd nav pamata aizdomām par nelikumībām.
Kā ziņots, Zviedrijas mēbeļu un mājsaimniecības preču gigants "Ikea" pērn novembrī atzina, ka daži no tā piegādātājiem septiņdesmitajos gados VDR izmantojuši ieslodzīto piespiedu darbu.
Mediji ziņo, ka piespiedu darbaspēku komunistu cietumos izmantojuši arī pasta tirdzniecības uzņēmumi "Neckermann" un "Quelle".