Arktikas jūras ledus kušana pagājušajā gadā norisinājusies rekordātrumā, bet pats 2012.gads bijis devītais karstākais visā novērojumu vēsturē, ceturtdien paziņojusi Pasaules Meteoroloģijas organizācija.
Ledus kušanas sezonā, augustā un septembrī, Arktikas jūras ledus kopējā platība sarukusi līdz 3,4 miljoniem kvadrātkilometru, tātad bijusi vēl par 18% mazāka nekā 2007.gadā, kad reģistrēts iepriekšējais kušanas rekords.
PMO ģenerālsekretārs Mišels Žaro šos datus vērtējis kā satraucošu klimata pārmaiņu liecību, norādot, ka pagājušajā gadā daudzviet pieredzētas arī citas ekstrēmas meteoroloģiskās parādības, tostarp ārkārtējs sausums un tropiskie cikloni. Šādas parādības gan vienmēr novērotas arī dabisko klimata svārstību rezultātā, bet pašreizējās klimata pārmaiņas aizvien jūtamāk ietekmē to fizikālos parametrus, viņš norādījis.
Kā piemēru Žaro minējis viesuļvētru "Sendija", kas pērnruden Karību jūras baseinā un Ziemeļamerikas piekrastē izraisīja lielākus plūdus nekā līdzīgas vētras pirms tam, jo globālais jūras līmenis salīdzinājumā ar 1880.gadu cēlies par aptuveni 20 centimetriem.
Tas pats sakāms par taifūnu "Bopha", kas decembra sākumā brāzās pāri Filipīnām, izraisot plūdus un zemes nogruvumus un prasot lielus cilvēku upurus.
PMO lēš, ka 2012.gadā sauszemes un okeāna virsmas temperatūra par 0,45 grādiem pārsniegusi vidējo rādītāju laika posmā no 1961. līdz 1990.gadam, kas bija 14 grādi pēc Celsija.
Līdz ar to pagājušais gads bijis devītais siltākais kopš novērojumu sākuma 1850.gadā. Tas bijis arī 27.gads pēc kārtas, kad pārsniegts 1961.-1990.gada vidējais temperatūras rādītājs.
Pēc Žaro teiktā, sasilšanas ātrums katru gadu ir atšķirīgs un to ietekmē dažādi faktori, tai skaitā vulkānu izvirdumi un globālās klimatiskās parādības "El Ninjo" un "La Ninja", kuru laikā Klusajā okeānā pamīšus vērojama sasilšana un atdzišana, tomēr pagājušajā gadā kopumā uz zemeslodes kļuvis siltāks, neraugoties uz gada sākumā vērojamo "La Ninja".
"Pastāvīga atmosfēras apakšējo slāņu sasilšana ir satraucoša zīme," atzinis PMO ģenerālsekretārs.
Temperatūras pērn pārsniegušas vidējos rādītājus lielākajā daļā sauszemes - īpaši jūtami Ziemeļamerikā, Eiropas dienviddaļā, Krievijas rietumos, daļā Ziemeļāfrikas un Dienvidamerikas dienvidu galā, kamēr Aļaskā, Austrālijas ziemeļu un austrumu daļā un Āzijas vidienē tās bijušas zemākas par vidējo.
ASV un Krievijas vidienē, Meksikā, Brazīlijas ziemeļaustrumos, Austrālijas dienvidos un vidusdaļā laiks pagājušajā gadā bijis sausāks par vidējo, tikmēr Eiropas ziemeļos, Āfrikas rietumos, Argentīnas ziemeļos un vidienē, Aļaskas rietumos un gandrīz visos Ķīnas ziemeļos nokrišņu bijis vairāk nekā parasti.
