ASV pārvaldītajā cietumā Gvantanamo badastreiku pieteikuši jau 100 no 166 ieslodzītajiem, sestdien pavēstīja ieslodzījuma vietas pārstāvis pulkvežleitnants Semjuels Hauss.
20 no streikotājiem tiek baroti intravenozi. Pieci no viņiem ievietoti slimnīcā, bet viņu dzīvībai briesmas nedraud, informēja Hauss.
Badastreiks sākās 6.februārī ieslodzījuma vietas 6.blokā, kur tiek turēti 130 cietumnieki. Streiks sākās pēc kārtējās ieslodzīto pārbaudes, kuras laikā cietumsargi pārmeklēja arī cietumnieku Korānus. Šāda cietumsargu rīcība tika interpretēta kā "reliģiskā apgānīšana".
Sākotnēji cietuma amatpersonas noliedza, ka ieslodzījuma vietā būtu sācies badastreiks, bet vēlāk pakāpeniski paziņoja par arvien lielāku streikotāju skaitu. Tomēr ieslodzīto advokāti apgalvo, ka amatpersonu sniegtā informācija joprojām nav precīza un patiesībā streiko ap 130 cietumnieku.
Ieslodzītie skaidro, ka badastreiks ir protests pret viņu turēšanu apcietinājumā bez apsūdzību izvirzīšanas, kā arī aizvien sarūkošo iespējamību, ka Gvantanamo ieslodzījuma vieta tiks slēgta, kā to solījis ASV prezidents Baraks Obama.
Baltais nams piektdien paziņoja, ka turpina uzmanīgi sekot līdzi ieslodzījuma vietā notiekošajam, un Obama joprojām ir apņēmības pilns panākt šī cietuma slēgšanu.
Cietums Gvantanamo bāzē tika atvērts 2002.gadā, un tajā tika ieslodzītas personas, kas aizturētas toreizējā prezidenta Džordža Buša sāktā pretterorisma kara laikā.
6.blokā ieslodzīti tie aizturētie, kuri nerada nopietnus draudus un kurus ASV varasiestādes neuzskata par īpaši svarīgiem ieslodzītajiem. Šīs nometnes ieslodzīto vidū ir arī 56 jemenieši, kuri nevar atgriezties mājās Obamas noteiktā moratorija dēļ.
Moratorijs noteikts saistībā ar "Al Qaeda" Jemenas atzara pēdējos gados plānotajiem uzbrukumiem. Šī atzara biedru pulkā ir arī bijušie Gvantanamo ieslodzītie.
Obama vēlas slēgt Gvantanamo cietumu, taču viņa ieceri tiesāt ieslodzītos ASV civilajās tiesās neatbalsta Kongress.