Lielbritānijas izvirzītajai kandidātei uz Eiropas Savienības (ES) komisāra amatu Ketrinai Eštonei, kuru dalībvalstu līderi vienlaicīgi izvēlējušies par bloka jaunveidojamā ārlietu dienesta vadītāju, nākamnedēļ nāksies atbildēt uz daudziem nepatīkamiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu jautājumiem, tostarp uz britu eiroskeptiķu apgalvojumiem, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņa kādas pretkara organizācijas vārdā pieņēmusi naudu no toreizējās PSRS, ceturtdien ziņo interneta izdevums "EurActiv".
Eštonei, kura līdz šim nekad nav ieņēmusi vēlētu amatu un ir mazpieredzējusi starptautiskos jautājumos - tikai nedaudz ilgāk par gadu viņa pildījusi ES tirdzniecības komisāra pienākumus -, visticamāk, nāksies pielikt lielas pūles, lai pārliecinātu likumdevējus, ka viņas kvalifikācija ir atbilstoša, lai kā pirmā uzņemtos tā dēvētā ES ārlietu ministra funkciju pildīšanu.
Pirmajā preses konferencē, kas notika Briselē pēc tam, kad viņa bija izvēlēta augstajam amatam, Eštone noraidīja šaubas par savu piemērotību ES ārlietu dienesta vadītāja krēslam, norādot, ka viņas pieredze ir pietiekama, ja jau visi dalībvalstu līderi viņu vienbalsīgi atbalstījuši, un piebilda, ka nolēmusi pierādīt, ka viņa ir labākā kandidāte jaunajam amatam.
Tomēr sagaidāms, ka EP deputāti Eštones noklaušināšanā būs mazāk saudzīgi, un daži no viņiem jau atklāti atzinuši, ka atbalsts viņas kandidatūrai nebūt nav garantēts.
EP zaļo frakcijas līdzpriekšsēdētājs Daniels Kons-Bendits otrdien izteicās, ka ES līderu lēmums piešķirt augsto amatu nepieredzējušai komisārei, kura "neko nav sasniegusi", ir "neaptverams".
Kona-Bendita acīs Eštones kandidatūras piemērotību vēl vairāk mazina fakts, ka viņa pārstāv Lielbritāniju, kuras attiecības ar ES ir tik sarežģītas.
Zaļo līderis uzsvēra, ka Eštonei nāksies izšķirties un ieņemt nepārprotamu nostāju - vai nu stingri pieslieties ES un tādējādi sagādāt sev problēmas Londonā, vai arī ieņemt britu tipisko ambivalento pozīciju pret bloka kopīgo ārpolitiku, tādējādi iegūstot "problēmas Eiropas Parlamentā".
Tikmēr eiroskeptiski noskaņotā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP) otrdien nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, kurā apgalvots, ka Eštone, būdama organizācijas "Kampaņa par kodolatbruņošanos" (CND) kasiere, astoņdesmito gadu sākumā pieņēmusi naudu no toreizējās PSRS.
Deputāts Džerards Batens, kurš EP pārstāv UKIP, norādījis, ka nav svarīgi, vai Eštone naudu pieņēmusi apzināti, vai arī nav aptvērusi, ka tā sauktos pretkara aktīvistus finansē komunisti, jo tas apliecina tikai viņas "nekompetenci" un "nolaidību".
"Vai jūs joprojām uzskatāt, ka viņa ir piemērota un atbilstoša persona, lai uzņemtos atbildību par ES ārējo un drošības politiku?" Batenns retoriski vaicā Barrozu.
UKIP apsūdzības parādījušās brīdī, kad centriski labējo spēku frakcija EP - Eiropas Tautas partija (EPP), kura šobrīd ir dominējošā ES likumdevēju sapulcē, jau paziņojusi, ka bloķēs to komisāru iecelšanu amatos, kas savulaik "bijuši saistīti ar represīviem režīmiem".
Tomēr Eštones pārstāvis, runājot ar "EurActiv", noraidīja UKIP izvirzītās apsūdzības. Pati Eštone iepriekš arī noliegusi, ka jebkad būtu bijusi Komunistiskās partijas biedre.
"Tāpat kā daudzi jauni cilvēki septiņdesmitajos gados un astoņdesmito gadu sākumā, Ketrina Eštone bija iesaistīta tā laika lielajā (..) Kampaņā par kodolatbruņošanos," sacīja Eštones pārstāvis. "Tas bija vairāk nekā pirms 25 gadiem. 1983.gadā viņa izstājās no CND, un kopš tā laika ar organizāciju nav bijusi saistīta. Laikā, kad viņa bija CND, viņa nekad neapmeklēja Padomju Savienību un viņa nekad nepieņēma naudu no padomju avotiem."
Savukārt Eštones bijušais kolēģis CND Dens Smits, kurš šobrīd ir Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas "International Alert" ģenerālsekretārs, intervijā "EurActiv" izteicās, ka UKIP apsūdzības esot "smieklīgas" un "absurdas".
Viņš norādīja, ka eiroskeptiķu apgalvojumi, ka CND "ir plaši pazīstama ar savu finanšu avotu slēpšanu", esot maldinoši, jo organizāciju pamatā esot uzturējuši uz ielas visā Eiropā vāktie ziedojumi un šādu nelielu summu ieplūšanu kasē esot neiespējami izsekot.
Smits piebilda, ka pats šajā jautājumā bijis iesaistīts tiesvedībā, kad Britu Konservatīvo studentu federācija savulaik izteica visai nopietnas apsūdzības, ka CND saņēmusi finansējumu no PSRS. Kad Smits vērsies tiesā par apmelošanu, Konservatīvo studentu federācija savus apgalvojumus atsaukusi, atvainojusies un piekritu segt tiesas izdevumus, norādīja "International Alert" ģenerālsekretārs.
Tikmēr laikraksts "The Times" vēsta, ka Eštones pagātne radījusi jau satraukumu virknē Austrumeiropas valstu, kuras savulaik bijušas spiestas izbaudīt komunistu varu.
Lai gan savus jaunos amata pienākumus Eštone sāks pildīt jau nākamo otrdien, trešdien paredzēta viņas neoficiālā noklaušināšana EP Ārlietu komitejā, bet janvārī viņai nāksies atbildēt uz ES likumdevēju jautājumiem jau oficiālās noklaušināšanas laikā.
Komentējot izskanējušās apsūdzības Latvijas pārstāvis EPP frakcijā Krišjānis Kariņš laikrakstam "The Times" sacīja: "Publiskota zināma informācija, ka viņa bijusi iesaistīta šajā marksistiskajā kustībā. Ja tas ir tiesa, tas ir satraucoši. Mēs esam īpaši noraizējušies, kā ārlietu augstais pārstāvis vadīs sarunas ar mūsu austrumu kaimiņiem."
Savukārt Čehijas EP deputāts Hineks Fajnons, kurš pārstāv labēji centrisko Pilsonisko demokrātu partiju (ODS), intervijā čehu laikrakstam "Dnes" izteicās; "Nav šaubu, ka Kremlis atbalstīja CND darbību. Ja Eštones kundze kā kasiere jebkādā veidā tajā piedalījusies, tas būs liels skandāls."