Itālijas parlamentā šodien sāksies prezidenta vēlēšanas, kuras tiek uzskatītas par nozīmīgu iespēju izkļūt no jau teju divus mēnešus ilgā politiskā strupceļa, kādā valsts nonākusi pēc februārī aizvadītajām parlamenta vēlēšanām.
Ceturtdien uz kopīgu sēdi pulcēsies abu parlamenta palātu deputāti, kā arī reģionu pārstāvji, lai izraudzītos pašreizējā prezidenta Džordžo Napolitāno pēcteci.
Napolitāno pilnvaru termiņš beidzas 15.maijā.
Prezidenta vēlēšanas varētu noslēgties jau ceturtdien vai arī ilgt vairākas dienas vai pat nedēļas. Pirmajās trīs balsošanas kārtās nepieciešams divu trešdaļu vairākums, bet turpmākajos balsojumos prezidentu var ievēlēt ar vienkāršu vairākumu.
"Mēs staigājam pa plānu ledu," secina avīzes "Il Sole 24 Ore" komentētājs Stefano Folli, brīdinot, ka Itālijas politiskā sistēma šobrīd ir "pārāk izvārgusi un trausla, lai tā spētu pretoties spiedienam, ja konflikts prezidentūras jautājumā ilgs vairākas dienas".
Kā ziņots, parlamenta vēlēšanas Itālijā notika februāra nogalē, taču tajās neviens politiskais spēks neguva pārliecinošu uzvaru, un nevienai no koalīcijām vai partijām nav atbalsta abās parlamenta palātās, kas nepieciešams, lai varētu izveidot valdību.
Tas nozīmē, ka prezidenta vēlēšanās partijām nāksies piekāpties zināma veida kompromisam. Analītiķi cer, ka tas varētu kalpot par sākuma punktu ilgi gaidītās jaunās valdības izveidošanai.
22.martā Napolitāno jaunās valdības veidošanu uzticēja Pjēram Luidži Bersani, kura vadītā kreiso partiju koalīcija 24. un 25.februārī aizvadītajās vēlēšanās uzvarēja ar nelielu balsu pārsvaru, saskaņā ar Itālijas likumiem nodrošinot sev absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā, tomēr tai neizdevās iegūt vairākumu Senātā. Arī pats Bersani atzinis, ka parlamenta vēlēšanās viņš "ieguvis pirmo vietu, taču nav uzvarējis". Otrajā vietā vēlēšanās palika bijušā premjerministra Silvio Berluskoni labēji centriskais bloks, bet trešo lielāko balsu skaitu ieguva populistiskā partija "Pieczvaigžņu kustība" (M5S).
Bersani līdz šim noraidījis iespēju veidot koalīciju kopīgi ar Berluskoni pārstāvēto bloku, taču viņa sarunas ar pārējām parlamentā iekļuvušajām partijām, mēģinot nodrošināt atbalstu viņa mazākuma valdībai, izrādījās neauglīgas, un Napolitāno 30.martā paziņoja, ka tiks izveidotas divas darba grupas - viena izstrādās priekšlikumus politiskajām reformām, bet otra strādās pie ekonomisko reformu plāniem.
Jautājums par iespējamo sadarbību ar Berluskoni bloku draud izraisīt šķelšanos Bersani vadītajā Demokrātiskajā partijā.
Berluskoni paudis pārliecību, ka nāksies izsludināt jaunas vēlēšanas, ja ar Bersani koalīciju neizdosies noslēgt vienošanos, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarētu bijušā premjerministra bloks, lai gan arī tam, visticamāk, arī neizdotos izcīnīt vairākumu.
Napolitāno saskaņā ar Itālijas konstitūciju šobrīd vairs nav pilnvaru atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas, jo viņa septiņu gadu garais pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam. Tomēr šādas pilnvaras būs viņa pēctecim.
Lai gan prezidentam Itālijā galvenokārt ir ceremoniāla loma, politiskas krīzes apstākļos prezidenta ietekme būtiski palielinās, ko apliecina arī Napolitāno lēmums 2011.gadā pēc Berluskoni valdības atkāpšanās premjerministra amatā iecelt Mario Monti.
Pēdējās dienās Itālijas presē izskanējuši vairāku iespējamo prezidenta kandidātu vārdi. Kā ticamākie kandidāti nereti tiek minēti bijušie premjerministri Džuljāno Amato un Romāno Prodi, kā arī bijusī Eiropas Savienības (ES) komisāre Emma Bonino, kura ievēlēšanas gadījumā kļūtu par pirmo sievieti Itālijas prezidenta amatā.
Konstitucionālo jautājumu eksperts Džovanni Guzeta prognozē, ka "tiklīdz būs ievēlēts prezidents, mēs sapratīsim, kas būs nākamajā valdībā".
Atsevišķi analītiķi savukārt paredz, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas Itālijā varētu notikt jau jūnijā. Tam gan varētu būt negatīva ietekme uz Itālijas uzticamību finanšu tirgos, kuri līdz šim uz politisko krīzi Itālijā nav jūtami reaģējuši.
Gan uzņēmēji, gan arodbiedrību līderi rosinājuši politiķus tomēr pārvarēt domstarpības un panākt vienošanos, brīdinot, ka laika ir pavisam maz, jo Itālijas tautsaimniecība šobrīd piedzīvo smagāko recesiju visā pēckara periodā.
Darbu devēju apvienība "Confindustria" aprēķinājusi, ka ieilgusī politiskā krīze ekonomikai nodarījusi zaudējumus jau aptuveni 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ar aicinājumu atrisināt samilzušo krīzi nākusi klajā arī valstī ietekmīgā katoļu baznīca.
Itālijas bīskapu konferences vadītājs Andželo Bagnasko otrdien uzsvēra, ka "politiskajai pasaulei būtu jāpārtrauc kavēšanās".
"Tautai jau ir gana!" uzsvēra garīdznieks.