Kaut gan pašreizējās Eiropas Komisijas pilnvaru termiņš jau beidzies 31. oktobrī, jaunās Eiropas valdības apstiprināšana nav gaidāma agrāk par nākamā gada janvāri, atzinis Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu. "Tikai šodien es saņēmu pēdējos nominantu uzvārdus, un tas ir iemesls, kādēļ mēs kavējamies," viņš paziņojis.
Ž. M. Barrozu atgādinājis, ka 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm savu kandidātu komisāru amatam bijis jānosauc vēl līdz oktobra beigām, taču šis process aizkavējies, jo nav bijis skaidrs, vai visas dalībvalstis ratificēs Lisabonas līgumu. Turklāt nav šaubu, ka savu iespaidu uz komisāru amatu sadali atstās arī nesenās vienošanās par ES prezidenta un ārlietu ministra amatiem. "Valstis, kuras saņēmušas šos amatus, var necerēt uz svarīgiem ES komisāru amatiem," sarunā ar Reuters sacījis kāds diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms.
Krietni atklātāks bijis bijušais Nīderlandes finanšu ministrs Vourters Boss, kurš intervijā televīzijai paziņojis: "Esmu dzirdējis, ka Barrozu nolēmis nevienam no komisāriem vairs neuzticēt iepriekšējo posteni, priekšroku dodot amata rotācijai." Arī Reuters vēsta, ka politiskā līmenī pieņemts šāds lēmums un vislielākā cīņa gaidāma par konkurences, iekšējā tirgus, tirdzniecības un rūpniecības komisāru portfeļiem, uz kuriem vislielākās pretenzijas izvirza Vācija un Francija. Jāatgādina, ka tieši šīs divas valstis uzskatāmas par jaunievēlētā ES prezidenta Hermana van Rompuja galvenajām atbalstītājām, un britu mediji nekautrējas prognozēt, ka arī citi ES amati tiks sadalīti atbilstoši Berlīnes–Parīzes paktam.
Tikmēr Ž. M. Barrozu kā lielu sasniegumu pasniedzis faktu, ka Eiropas Komisijā būs par vienu sievieti vairāk nekā līdz šim. "Man šodien pavēstāmas dažas labas ziņas. Nākamajā komisijas [sastāvā] būs deviņas sievietes, par vienu vairāk nekā šobrīd," uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja Ž. M. Barrozu, kurš jau iepriekš paudis nodomu uzlabot tā saukto dzimumu līdzsvaru.