Krievijas nevalstiskās organizācijas (NVO) ceturtdien pieprasījušas paskaidrojumus no prezidenta Vladimira Putina par apgalvojumiem, ka NVO šogad saņēmušas gandrīz miljardu dolāru (537 miljonus latu) lielu ārvalstu finansējumu iekšpolitisko aktivitāšu veikšanai.
Desmitiem prominentu organizāciju līderi parakstījuši atklātu vēstuli Putinam, norādot, ka prezidenta minētā summa vismaz desmit reizes pārsniedz viņu izpratni par ārvalstu finansiālo atbalstu Krievijas NVO.
Vēstuli parakstījuši pārstāvji no 56 organizācijām, tostarp neatkarīgo vēlēšanu novērotāju organizācijas "Golos" un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Memorial".
Putins ar šādu paziņojumu nāca klajā pagājušajā nedēļā intervijā vācu telekanālam ARD, atbildot uz jautājumu par reidiem pret NVO Krievijā.
Jau vēstīts, ka Krievijā nevalstisko organizāciju birojos sākušās kratīšanas pēc jauna likuma stāšanās spēkā, kurā sabiedriskās organizācijas, kuras saņem ārvalstu finansējumu, kvalificētas kā "ārvalstu aģenti" un noteikts, ka tajās veicamas stingrākas pārbaudes.
Pēdējo nedēļu laikā Krievijā pārbaudes notikušas vairāk nekā 100 nevalstiskajās organizācijās, arī starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju "Human Rights Watch" un "Amnesty International" birojos.
Aktīvisti šīs pārmeklēšanas saista ar jauno likumu, bet varasiestādes noliedz, ka pastāvētu šāda saistība, apgalvojot, ka tās ir ierindas pārbaudes.
"Vai tad sabiedrībai nav tiesību zināt, kas saņem šādu naudu un kādam mērķim?" intervijā ARD jautāja Putins.
NVO tagad lūgušas Putinu "dot rīkojumu nekavējoties publiskot pilnu viņa minēto 654 NVO sarakstu, detalizēti norādot summas, ko tās saņēmušas pēdējo četru mēnešu laikā un kāda veida aktivitātēm šīs summas izlietotas".
NVO ik gadu ir jāiesniedz pārskati par savām finansēm, un daudzas organizācijas šonedēļ norādīja, ka Putina minētās summas ir kas nedzirdēts.
Putina preses pārstāvis Krievijas medijiem skaidroja, ka prezidents šādu informāciju saņēmis no slepenajiem dienestiem.
Jau vēstīts, ka Krievijas Tieslietu ministrija otrdien ierosināja lietu "Golos", jo tā nav deklarējusies "ārvalstu aģenta" statusā.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, kurš ceturtdien viesojās Maskavā, norādīja, ka Krievijā notiekošais rada pamatu nopietnām bažām.