Eiropas Komisija (EK) starptautiskās glābšanas programmas ietvaros pieprasījusi Kiprai pārdot daļu no valsts zelta rezervēm, lai iegūtu 400 miljonus eiro (281,1 miljonu latu), trešdien pavēstīja mediji, atsaucoties uz komisijas sagatavoto novērtējuma projektu.
Turklāt EK sagaida, ka valsts aktīvu privatizācija Kiprai nodrošinās 1,4 miljardus eiro (983,9 miljonus latu).
Kipras Centrālā banka informāciju par zelta pārdošanu gan noliegusi. Bankas preses pārstāvis ziņu aģentūrai CNA pavēstīja, ka nav bijis diskusiju par Kipras zelta rezervju pārdošanu.
Tikmēr EK sagatavotajā novērtējuma projektā izteikti arī vairāki citi ierosinājumi valsts izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai, tostarp īstenojot valsts sektora darba vietu likvidēšanu, atalgojuma samazināšanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšanu.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka kopš pagājušajā mēnesī sāktās restrukturizācijas Kipras banku sektors ievērojami samazinājies.
Atsaucoties uz šo ziņojumu, mediji vēsta, ka Kipras ekonomikai šogad tiek prognozēts kritums par 8,7% un par 3,9% nākamgad, taču tā par 1,1% pieaugs 2015.gadā.
Savukārt Kipras parādsaistību apjoms 2015.gadā pieaugs līdz 126,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet samazināsies līdz aptuveni 104% līdz 2020.gadam.
Tajā pat laikā starptautiskā reitingu aģentūra "Standard and Poor's" trešdien paaugstināja Kipras kredītreitinga nākotnes perspektīvu no negatīvas uz stabilu, šādu lēmumu skaidrojot ar uzskatu, ka Kipras valdība piekritīs starptautiskās aizdevuma programmas nosacījumiem un tās pirmais maksājums tiks saņemts laikus, lai valsts spētu finansēt parādsaistību atmaksu.